Raksti
Luksofors un sods.
Kuram gan autovadītājam nepatīk luksofora zaļais signāls- brauc savā mierā un par bremzēšanu un pirmo robu vari mazliet piemirst. Zaļais vilnis ir tas, par kuru priecājas ikviens autovadītājs, kad jābrauc uz darbu vai no darba. Protams, priecājas arī tāpat. Bet no/uz darba jo īpaši.
Gan jau katram autovadītājam, kurš ikdienā pārvietojas pa zināmu maršrutu, ir zināmi visi ceļā sastopamie luksofori un to niķi- cik ilgi deg sarkanais, vai dzeltenais mirgo (Ir vispār vēl tādi?) utt.
Jūrmalā ir viens tāds posms, kurš tā īsti labi nav padevies luksoforu ziņā. Proti, no Ērgļu ielas (uzreiz aiz Jūrmalas domes virzienā uz Rīgu) ir luksofors. Pēc dažsimts metriem ir vēl viens (pirms Majoru stacijas) un tad pēc nepilna simta metru ir nākamais (Pie Majoru stacijas). Pēc dažiem simtiem metru ir vēl viens lampiņregulētājs (pie Majoru skolas).
Turpināt lasīt rakstu-Luksofors un sods.
Atpakaļ bibliotēkā.
Šodien nolēmu atgriezties bibliotēku apmeklētāju rindās. Precīzāk- nolēmu vakar vakarā, bet izdarīju šodien.
Nav jau gluži tā, ka man aptrūkās lasāmā. Īstenībā, ja mierīgi tai lietai pieiet, tad tuvākie pāris gadi man ar grāmatām būtu nodrošināti.
Pierakstīšanās bibliotēku apmeklētāju rindās ir tāds kā intereses un sentimenta apvienojums. Interese tāpēc, ka gribējās redzēt, kas labs notiek grāmatu krātuvēs šobrīd, kad visi lasa internetu un kindlus. Sentiments tāpēc, ka pauze ieilgusi- kādus desmit gadus jau neesmu bijis bibliotēkā (universitāte neskaitās), lai gan pirms tam kādus piecpadsmit-divdesmit gadus sabiju lasītāju rindās.
Tad nu šodien aizgāju, dabūju savu lasītāju karti un paņēmu Andra Grūtupa ”Maniaks”, lai ir ko pirms miedziņa palasīt.
Gāju pēc konkrētas grāmatas un līdz ar to bibliotēkā ilgi neuzkavējos. Bet ar acu pārlaišanu pietika, lai redzētu, ka ar grāmatām problēmu nav- ir dabonami arī diezgan neseni izdevumi. Tā kā mīlīši- arguments nelasīt grāmatas, jo tās ir dārgas vai nez kādas vēl, neiztur kritiku. Divi lati par gadu (<0,20Ls mēnesī) un lasīt būs daudz un dikti.
Jā, vēl viena piebilde- bibliotēka bija pilna. Taisnības labad gan jāsaka, ka 95% sēdēja pie interneta. Kas ar būtībā nemaz nav slikti.
Īsumā- lai arī laiks tāds digitāls, tomēr cilvēkus joprojām velk pie grāmatām. Velk.
grāmata ”Zaļā zeme”
Nosaukums: Zaļā zeme
Autors: Andrejs Upīts
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1965
Lappuses: 614
Par grāmatu-
Kultūrvēsturisks romāns par latviešu zemnieku dzīvi deviņpadsmitajā gadsimtā.
Turpināt lasīt rakstu-grāmata ”Zaļā zeme”
Latvijas fotoradarēšanas diena
Šodien ir tā diena, kad tika solīts sākt Vislatvijas fotoradarēšanu un to sākt darīt ar Rīgas apkārtni. Lai arī Latvijas Radio 1 šodien ziņās (14:00) teica, ka pasākums ir atlikts, es šodien, trāpījos uz trim (tas ir tie, kurus pamanīju)- Rīgā pie Spices, Pie Antenas ielas un pirms Kalnciema tilta.
Var jau būt, ka šamos izlika tik uz testa. Lai vai kā- šī ir tā diena, kad straujākiem šoferīšiem ceļš uz mājām/darbu būs nedaudz ilgāks.
Kā pārējiem- šodiena pavadīta bez papildus rēķiniem?
P.S.
Maza piebilde f-radaru licējiem- pieņemsim, ka jūsu aparāts nav pamanāms pa gabalu, bet tie aizdomīgie baltie kabluki spīd jau pa versti. Šitā bizness nesanāks.
grāmata ”Svaigēšana, tas ir tik vienkārši”
Nosaukums: Svaigēšana, tas ir tik vienkārši
Autors: Dženifera Kornblīta
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2011
Lappuses: 191
Par grāmatu-
Grāmatā ”Svaigēšana, tasir tik vienkārši” ir aplūkoti svaigēšanas pamati kā arī sniegtas simts receptes kuras ļaus ikvienam mājās pagatavot gardu svaigēšanas maltīti.
Turpināt lasīt rakstu-grāmata ”Svaigēšana, tas ir tik vienkārši”
Okupācija bija, bet okupantu nav.
Zatlera reformu partija (ZRP) un “Vienotība” savos priekšlikumos konsultācijās par valdības koalīcijas modeli “Saskaņas centram” (SC) un nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvājusi atzīt, ka “okupācija bija, okupantu nav”
LETA
13:12, 7. oktobrī, 2011
Mans pārdomas te laikam nav no svara, bet ieteiktu paklausīties Mirdzas Vizules (Latvijas Radio 1) interviju ar vēsturnieku Inesi Feldmani.
LR1 arhīvs
LR1 ziņu sadaļa.
Tviterī pieķērās humoristiska atziņa no šī raksta nosaukuma sērijas-
Aizņemšanās bija, bet parāda nav.
Tīri vai derētu paturpināt:
Slepkavība bija, bet līķis nav;
Krīze bija, bet bedres dibena joprojām nav;
Darbs bija, bet alga nav;
Rīkojums Nr.2 bija, bet jēgas nav;
…
grāmata ”Ķīpsalas putni”
Nosaukums: Ķīpsalas putni
Autors: Dace Rukšāne
Izdevniecība: Dienas Grāmata
Gads: 2009
Lappuses: 149
Par grāmatu-
Grāmatā ”Ķīpsalas putni” ir apkopoti 18 stāsti, kuros katrā slēpjas maza daļa no Ķīpsalas un varbūt nedaudz lielāka daļa no putna.
Turpināt lasīt rakstu-grāmata ”Ķīpsalas putni”
filma- ”Neapmierinātā seksuālā spriedze”
Oriģinālnosaukums: Tensión sexual no resuelta
Valsts: Spānija
Žanrs: Komēdija
Režisors: Miguel Ángel Lamata
Lomās: Norma Ruíz, Pilar Rubio, Salomé Jiménez, Fele Martínez
Gads: 2010
Par filmu-
Pāris nedēļas pirms kāzām Seleste pamet savu līgavaini Huanho. Bēdu sagrauztais Huanho, būdams pasniedzējs universitātē, nespēj novadīt savu lekciju, jo raud vienā raudāšanā. Viņam nolemj palīdzēt Rebeka un Niko. Rebeka, tāpēc, ka mīl Huanho, bet Niko- tāpēc, ka vajag labu atzīmi.
Lietā tiek likti visi ieroči un jau diezgan ātri kļūst skaidrs kāpēc Seleste pameta savu līgavaini, bet nav skaidrs-kas vēl aiz tā visa stāv?
Turpināt lasīt rakstu-filma- ”Neapmierinātā seksuālā spriedze”
Caur blogu uz darbu.
Gadus piecus atpakaļ, kad es vēl tik sāku pildīt sava bloga saturu, bija kādam (neatceros kuram, bet varbūt bija vairāki) ieraksts, ka viņa blogs palīdzēja viņam atrast darbu. Tik neatceros vai viņu atrada caur blogu vai viņš caur bloga ierakstu tika pie savas jaunās šeptes. Lai vai kā- tāda iespēja bija un tā laikam tika izmantota.
Lieta tāda, ka pirms vairākiem mēnešiem tiku pie šādas iespējas. Mēģināšu nedaudz padalīties ar atmiņām par to, kā man gāja. Bez liekiem pušķojumiem. Tā, tīri informatīvos nolūkos. Varbūt kādam noder priekš nākotnes plāniem vai ir tāpat vien interesanti. Tā kā es dalos tikai ar savu skatu punktu, tad mēģināšu tā stipri virspusēji, bez konkrētiem vārdiem, citātiem un nosaukumiem.
Viss sākās ar epastu. Saņēmu to no kādas reklāmas aģentūras, kuri lūkojas pēc cilvēka, kam padodas komunicēt sociālajos medijos.
Turpināt lasīt rakstu-Caur blogu uz darbu.
Komentāri