Atzīšos, šoreiz man izvēle šķita nabadzīgāka, kā citus gadus. Monētas nav sliktas, bet…. kaut kas tomēr pietrūkst, lai varētu 2010.gada monētu likt blakus, piemēram, 2009.gada monētai.
Lai vai kā- nobalsoju par monētu Latviešu ābece.

Aptauja ilgs līdz 20.martam un aizpildītās anketas piedalīsies loterijā ar iespēju tikt pie piecām monētām (pavisam būs pieci laimīgie).

P.S.
Ja arī nav vēlme balsot par monētu, tad varat vienkārši aiziet un aplūkot Latvijas Bankas jauno mājaslapu.

Šodien saņēmu atbildes, kuras arī nododu saviem bloga lasītājiem. Ceru, ka jums noderēs:

Gandrīz tik pat sena kā naudas izgatavošana ir tās viltošanas mēģinājumi. Latvijas Banka skaidru naudu izlaiž apgrozībā un rūpējas par to, lai tās lietotāji naudai uzticētos, t.sk., lai cilvēki varētu pārliecināties par tās īstumu. Naudas zīmes tiek izgatavotas tā, lai apgrūtinātu to viltošanu. Savukārt, naudas viltotāju aizturēšana un sodīšana ir valsts tiesībaizsardzības institūciju uzdevums. Tālāk atbildes uz Jūsu jautājumiem:

- Kas draud cilvēkam par viltotas naudas izgatavošanu un vai atšķiras sods par tikai vienas vai vairāku monētu izgatavošanu?

Atbildību par naudas viltošanu nosaka Krimināllikuma 192 pants.:

192.pants. Viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošana, izplatīšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, iegādāšanās un glabāšana

(1) Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par šī panta piemērošanu un soda smagumu katrā konkrētajā gadījumā lemj tiesībaizsardzības institūcijas.

- Kas draud cilvēkam, ja viņš tiek pieķerts cenšoties ”iesmērēt” kādam viltotu monētu, kuru pats saņēmis veikalā (nav viltojumu izgatavojis)? Vai uz viņu arī var attiecināt attiecīgā Krimināllikuma pantu?

Krimināllikuma 192. pants attiecas arī uz naudas viltojumu izplatīšanu, taču – vēlreiz – par tā piemērošanu lemj tiesībaizsardzības institūcijas.

- Kāds būtu pareizais risinājums cilvēkam, kad viņš atklājis savā makā viltotu naudu (jāiet uz policiju, banku vai vienkārši viltojums jāizmet miskastē)?

Ja konstatējat, ka esat saņēmis naudas viltojumu, tas ir nododams policijai. Policijas uzdevums ir noskaidro šī viltojuma izgatavotāju. Viltoto naudu nekompensē ne Latvijas Banka, ne citas valsts iestādes. Nododot viltojumu tiesībaizsardzības iestādēm, cilvēks izdara pakalpojumu pārējiem likumīgajiem naudas lietotājiem, neslēpjot un neveicinot noziegumu un palīdzot to atklāt.

Kā rīkoties, ja cilvēks uzskata, ka viņam dod viltotu naudu?
Viltojumu nevajag atdot personai, no kuras tas saņemts. Ja iespējams, neapdraudot sevi, jāaiztur viltojuma devējs un jāziņo policijai. Vēlams iegaumēt naudas devēja izskatu, pierakstīt naudas zīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja transportlīdzekļa pazīmes. Viltotās naudas zīmes nododamas tikai policijai.

- Vai cilvēks savā īpašumā drīkst turēt viltotu naudu (piem., kolekcijā)?

Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par viltoto naudas zīmju glabāšanu, ja šai glabāšanai nav izplatīšanas nolūka. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ar izplatīšanu nav saprotama tikai viltotās naudas zīmes kā kolekcionēšanas priekšmeta pārdošana vai viltoto naudas zīmju laišanā apgrozībā, mēģinot apmaksāt saņemtās preces vai pakalpojumus. Ar izplatīšanu saprotams plašs darbību loks, ieskaitot dāvināšanu, maiņu, aizdevumu utt.

Pastāv iespēja, ka tiesībaizsardzības institūcijas varētu kolekcionēšanu interpretēt kā viltoto naudas zīmju glabāšana nolūkā izplatīt, jo kolekcionēšanas mērķis jau pats par sevi ietver iespējamo kolekcijas priekšmetu tālāku pārdošanu, maiņu vai dāvināšanu.

- Vai ir iespējams izgatavot tāda veida viltotas monētas (un banknotes), kuras parasts lietotājs nevar atšķirt no oriģināla? Un vai Latvijas Banka ir saskārusies ar ļoti kvalitatīviem viltojumiem (monētas un banknotes)?

Dažādu valūtu viltojumu kvalitātes spektrs ir plašs – no “superdolāriem” līdz ļoti prastiem pakaļdarinājumiem. Ļoti labu viltojumu izgatavošanai ir nepieciešama precīza un dārga tehnika, kā arī izejmateriāli. Lai šādi “ieguldījumi” atmaksātos, jāizgatavo liels daudzums viltojumu, kas, savukārt, palielina iespējamību, ka viltojumu izgatavotājs tiks notverts.

Latu naudas zīmju viltojumu skaits attiecībā pret naudas daudzumu apgrozībā ir neliels. Līdz šim konstatētie latu banknošu viltojumi ir zemas kvalitātes pakaļdarinājumi. Latu un santīmu monētu viltojumu kvalitāte ir dažāda, bet arī pat vislabākie viltojumi vērīgam cilvēkam ir atšķirami arī ar neapbruņotu aci. Tāpēc, naudu pārbaudot, cilvēki paši sevi var pasargāt no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Ar galvenajiem banknošu pretviltošanas elementiem varat iepazīties mūsu mājas lapā: www.bank.lv

Ja radušās šaubas par kādas monētas īstumu, vislabāk tās pazīmes salīdzināt ar to monētu pazīmēm, par kuru īstumu Jums šaubu nav.

Protams, ja radušās šaubas, ir iespējams arī vērsties Latvijas Bankas kasēs, kur mūsu eksperti par naudas īstumu sniegs galīgu atbildi.

Ar konstatēto naudas viltojumu statistiku ir iespējams iepazīties mūsu mājas lapā: www.bank.lv

Paldies Latvijas Bankai un e-komunikācijas projektu koordinatoram Varim Vagotiņam-Vagulim par izsmeļošajām atbildēm.

Šodien, savā veikalā, tiku pie viltota vienlatnieka. Nebija tā, ka man iesmērēja- vienkārši meitene nebija priecīga, ka Imantas Maximā (tā, kas Slokas ielā Rīgā) viņai izdeva monētu, kuru tikai vēlāk viņa piefiksēja, kā viltojumu.

Tā kā man monētu lietas ir tuvas sirdij, tad nolēmu viņai šo monētu samainīt pret neviltotu naudu. Vai nu likšu kolekcijā vai kā citādi izmantošu, to vēl neesmu izlēmis, bet eksemplārs katrā ziņā ir ievērības cienīgs.

Pirmajā bildē (bildes ir ar klikšķi) jūs redzat trīs monētas. Kura no tām ir viltojums?
Pareizi, bildē nepateiksi. Uz tausti vēl var pateikt- viltojums ir vieglāks, plānāks un nav uz jostas nekādu uzrakstu.
Visādi citādi tas ir diezgan kvalitatīvi nostrādāts un fiksi ieberot makā izdoto atlikumu var arī nepamanīt, ka starp monētām ir kāds viltojums.

Dažbrīd pat liekas, ka tas vienkārši ir naudas kaltuves brāķis. Apmēram tā pat, kā tās divdesmit santīmu monētas, kuras pievilka magnēts.

Konkrēti šis eksemplārs nesmērē papīru (velkot ar kanti pa papīru), kā agrāk bija populāri pārbaudīt viena un divu latu monētu viltojumu, un nav kādi citi ”pierasti” viltojuma elementi. Varētu pat teikt- kāds labi pacenties.

Latvijas Banka savos padomos par viltotu naudas saņemšanu nav pārāk izvērsta, tāpēc nolēmu aizrakstīt epastu ar pāris precizējošiem jautājumiem. Varbūt saņemšu atbildi (es vismaz tā ceru) un varēšu padalīties ar bloga lasītājiem.

Nobeigumā atbilde uz augstākminēto jautājumu- viltotā ir monēta kreisajā malā. Vai nākamajā bildē pa vidu.

Cilvēki, esiet modri un pārbaudiet savu naudu saņemšanas brīdī (Kā nekā par 2009.gadu atklāti 2684 viltoti vienlatnieki), lai vēlāk nav jāpukojas un jāmēģina iesmērēt to kādam citam (ko nemaz nevajadzētu darīt- Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu naudas zīmju, monētu, valsts vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu noteiktais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no 3 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.).

Latvijas Bankas visjaunākais laidiens ir monēta ”Neatkarības diena”. Visu cieņu māksliniekam Blumbergam (it sevišķi par viņa veidoto ”Ūdens monētu”), bet šīs monētas averss ir diezgan nepadevies. Saprotu, ka man ir samaitāta fantāzija, bet grozot monētu, tie sarkanie veidojumi īsti neatgādina plaukstošus ziedus…

Arī šogad, tāpat kā iepriekšējā gadā, Latvijas Banka aicina ikvienu nobalsot par Latvijas gada monētu.

Izvēle izdaām starp piecām 2009.gadā iznākušām monētām-
Cūciņa
Mērnieku laiki
Latvijas Universitāte
Ūdens monēta
Ziemassvētku eglīte

Lai piedalītos aptaujā:
izvēlieties vienu monētu, kura Jūs uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša;
atzīmējiet savu izvēli baltajā podziņā pie monētas nosaukuma;
aizpildiet arī pārējās sadaļas, ievadot informāciju par sevi;
nosūtiet balsojumu.

Un neaizmirstiet apstiprināt saiti, kas atnāks jums uz epastu.

Aptauja ilgs līdz 31. martam (pusnaktij). Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 2010. gada 19. aprīlī Latvijas Bankas interneta lapā.

Jūsu aizpildītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā – pa pieciem katras aptaujai nominētās sudraba monētas eksemplāriem.

Pagājušā gada nogalē, iekš nekur.lv pamanīju Džerija Šterna rakstu par naudu- man kā numismātam mazliet tā nauda interesē un tāpēc rakstu izlasīju un bildes apskatīju.
Izlasīju, apskatījos un… nopūtos. Rakstā ir kļūdas, kuras prasījās izlabot.

Nav jau tā, ka es ikvienam rakstam cenšos piekasīties un uzbāzties ar savu taisnību, bet šoreiz bija tāda reize. Devos uz rakstu, lai komentārā norādītu autoram, ka ir pāris kļūdas, kuras vajadzētu izlabot, lai nemaldinātu lasītājus. It kā jau kļūdas nav nekas slikts- ja nav tīši pielaistas, tad var kopīgiem spēkiem izlabot. Bet… komentēšana ir atļauta tikai reģistrētiem lietotājiem. Tā kā viena komentāra dēļ man nebija luste reģistrēties, tad savu nopūtu pateicu twitterī- varbūt kāds pamanīs un pateiks autoram, lai izlabo.

Pamanīja autors (Džerijs Šterns), bet īsajā dialogā pateica, ka es esmu piekasīgs opis (mazliet garām… tā ir, ka paķer no draugiem.lv pirmo, kas pagadās) un neko labot netaisās, jo neredzot pamatojumu. Uz maniem izmisīgajiem centieniem iebilst, pateica, ka pie vainas ir wikipēdija (ja jau atļaujas rakstīt tādus rakstus) un vispār- kambaris nav akadēmisks avots un diskusija ir izsmelta. Taisnība jau viņam ir- kambaris.lv nav akadēmisks avots, bet, manuprāt, internetā vispār 90% ir neakadēmiski raksti. Tad jau uz kļūdām vai neprecizitātēm vispār nav vērts norādīt!?

Lai gan nākamajā dienā apskatot šo pašu rakstu pamanīju, ka tai kļūdai labojums tika izdarīts. Labojums, bet ne izlabojums (tik nepārprotamāk novelta vaina uz wikipēdiju).

Vienu brīdi biju nolēmis tomēr piereģistrēties, lai komentārā atstātu mazu kļūdu labojumu, bet nospriedu, ka man var sanākt tāpat kā tam komentētājam no cibas. Nolēmu nebojāt nevienam svētkus un atstāju šo kļūdu labojumu uz šo gadu.

Šis gads ir pienācis un pēc mazā, iesildošā ievada atļaušos precizēt nelielu kļūdu labojumu:

Otrā rindkopa:

Manā kolekcijā latvju nauda sākas ar praktiski pirmo Latvijas Republikā izmantoto naudas zīmi – 1919. gadā pastāvošās pagaidu valdības izdoto Latvijas rubli, kurš kopā ar citu nominālvērtību rubļiem un sīkvienībām – kapeikām esot stāvējis ar svecīti pie latvju naudas sistēmas izveidošanās.

Šo maiņas zīmi (tas nav Latvijas rublis!) neizlaida Latvijas Republikas pagaidu valdība, bet gan lieliniekiem esot pie varas, to izdarīja Rīgas pilsētas strādnieku deputātu padome 1919. gadā. Kapeikas šīm banknotēm nebija- bija tikai 1; 3; 5 un 10 rubļu banknotes.

Arī svecīti, pie Latvis rubļu ieņemšanas, šīs banknotes neturēja, jo Rīgas pilsētas strādnieku deputātu padome tikai 1919.gada 7.aprīlī izlaida rīkojumu par šo rubļu izlaišanu, turpretī Latvijas Republikas Pagaidu valdība Liepājā 1919. gada 22. martā deva rīkojumu finanšu ministram Kārlim Puriņam izlaist Latvijas valsts kases zīmes Latvijas rubļos, kas būtu nodrošinātas ar visu valsts mantu. Šīs naudas zīmes bija Latvijas brīvvalsts pirmā nacionālā valūta.
Ar Tautas Padomes 1920. gada 18. marta lēmumu tās tika noteiktas par vienīgo maksāšanas līdzekli Latvijā un palika apgrozībā līdz 1925. gadam, bet bija apmaināmas pret latiem līdz 1931. gada 1. aprīlim.

Daļēji varu piekrist par repšiku vienādām pusēm. Bet tikai daļēji. Ja kādam interesē abas puses, tad iedošu saiti uz vienu manu kolekcijas papildinošo rakstu (Latvijas rubļi- repšiki).

Pēdējā rindkopa (pirms autors tomēr atļāvās izlabot):

Vienīgais, ko gribas piebilst par patreizējo naudu – interesants ir fakts, ka divlatnieks ne vienmēr ir bijis ar govi. Vienkārši tā iepriekšējais variants bija viegli viltojams un tāpēc arī tika viltots. Tā attēls ir pēc vēlēšanās aplūkojams iekš tā paša Wikipedia – lūk, te. Tāpat attiecīgajā resursā ir aplūkojama itin visa patreiz apgrozībā esošā nauda, tai skaitā jubilejas monētas [saite].

Par divlatnieku es arī mēģināju aizrādīt twittera dialogā.

Monētas vilto nevis tāpēc, ka tās ir viegli viltojamas, bet gan tāpēc, ka tās grib viltot. Pēc šīs rindkopas var saprast, ka bija divu latu monēta ar govi (”iepriekšējais variants”), tad bija divu latu monēta ar jumi un tad parādījās bimetāla divu latu monēta.

Fakts ir tāds, ka norādītais divlatnieks ir izlaists par godu Latvijas Republikas 75. dzimšanas dienai.
Paralēli ar 1992.gadā laistajām ”parastās” gotiņas monētām, 1993.gadā tikai izlaisti ”jumīši”, kuru tirāža bija 4,2mlj eksemplāri. No šiem 4mlj tika palaisti apgrozībā (kopā ar gotiņām) un pārējie 200 tūkstoši tika izgatavoti uzlabotā kvalitātē un pārdoti kā suvenīri- glītā iesaiņojumā.

Starp citu- ja kādam ir vēlēšanās papildināt savu kolekciju ar šādu divu latu monētu, tad droši var doties uz Latvijas Banku un iegādāties. Cena par uzlabotas kvalitātes un iesaiņotu ”jumīti” ir tikai Ls2,2.

Lai arī divu latu monētas, dēļ tās augstās vērtības salīdzinot pret citām valūtām, tika viltotas, tomēr fakts, kas minēts wikipēdijas ”rakstā” (interesanti, kā var atsaukties uz tik ”izsmeļošu rakstu”?) nav taisnība- ne ”parastā” gotiņa, ne ”jumis” nav izņemti no apgrozības dēļ biežās viltošanas- 16 gadu laikā ir atklātas tikai 42907 viltotas divu latu monētas. Šo monētu skaits pakāpeniski ir samazināts, lai ”atbrīvotu” vietu daudz grūtāk viltojamai bimetāla ”gotiņai”. Joprojām šīs abas monētas kopā ar bimetāla ”gotiņu” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikas teritorijā.

Vēl piebilde par raksta pēdējo teikumu:

Tāpat attiecīgajā resursā ir aplūkojama itin visa patreiz apgrozībā esošā nauda, tai skaitā jubilejas monētas [saite].

Vēlētos vērst uzmanību, ka attiecīgajā wikipēdijas rakstā ne tuvu nav visa apgrozībā esošā nauda, ne arī visas jubilejas un piemiņas monētas.
Pilnu sarakstu var iegūt Latvijas Bankas mājas lapā (zemāk ir saites ar klikšķi):
Apgrozībā esošās banknotes
Apgrozībā esošās monētas
tai skaitā viena lata monētas
Jubilejas un piemiņas monētas

Tas laikam īsuma arī viss.
Ja kādam ir kas labojam vai piebilstams- lūgtum komentāros. Ja būs kļūdas, tad izlabošu.

Šodien papildināju savu monētu kolekciju ar Latvijas Bankas jaunāko, pēc skaita piecpadsmito monētu- Ziemassvētku eglīte.

Monētas tirāža ir 1mlj eksemplāru un tas nozīmē, ka nav vērts drūzmēties bankas vestibilā lielās rindās, jo monētas pietiks visiem gribētājiem. Zinu dažus, kuri izmanto šo Latvijas Bankas tradīciju saulgriežos izlaist jaunus latiņus un ietver tās mazās dāvaniņās priekš kolēģiem. Viens lats nav daudz, bet ja tas ir jauns un smuks, tad dāvana sanāk ar mazu pipariņu.
Ja kāds grib pārbaudīt savas kolekcijas pilnību, tad var iemest aci Latvijas Bankas mājas lapā un apskatīties visus līdz šim iznākušos vienlatniekus.

Papildināju savu kolekciju ar jaunu devalvējamo subjektu- Nameja gredzens. Nevarētu teikt, ka monētas dizains man ietu pie dūšas, bet kolekcijā ir vien jāpievieno.

Interesanti, vai pirmdien, monētas laišanas dienā, Latvijas Bankas ēkā bija garum garā rinda pēc jaunās monētas kā iepriekšējos gados vai arī bija klusu un mierīgi?

Pirms gada jau aicināju visus piedalīties Latvijas Bankas rīkotajā aptaujā par gada monētu un arī šogad, no 16.marta ir iespējams nobalsot (te) par sev tīkamāko 2008.gada monētu.

Process ir vienkāršs- no sešām monētām izvēlaties vienu un aizpildot mazu anketu atstājiet par to savu balsi. Aizpildītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā – pa pieciem katras aptaujai nominētās sudraba monētas eksemplāriem un zeltā kaltā “Latvijas monēta”.

P.S.
Mana balss aizgāja par ”Laimes monētu”.

Gluži nevilšus biju nolēmis pēc Latvijas Bankas jaunizdotajām monētām doties nedaudz vēlāk, kad visi trakie numismāti un uzpircēji būs savas rindas izstāvējuši, bet neliels skābums ģīmī iezīmējās, kad ievēroju Latvijas Bankas mājas lapā iepretī manam plānotajam pirkumam uzrakstu- izpārdots!

Man jau naivi likās, ka ar 5000 eksemplāriem vajadzētu pietikt, lai nevajadzētu lieki stāvēt rindā, bet nekā- tauta mums ir naska.

Šodien tā kā man bija jāapmeklē SEB banka Jūrmalā, tad pie reizes apjautājos vai viņiem ir aizķērusies kāda no pēdējām trim Latvijas Bankas izdotajām monētām (ar jau pieminēto ”Latvijai 90”, centrālā banka klājā laida vēl ”Basketbols” un ”Laimes monētu”, kuru pirmais laidiens ar jau izķerts)? Izrādās, ka ”Latvijai 90” ir nopērkama (pat par 50 santīmiem mazāku cenu nekā LB noteiktā) un šonedēļ būšot arī abas pēdējās. Vēl tik jātiek pie Ziemassvētku mazajiem latiņiem (ar skursteņslauķi) un šī gada norma būs izpildīta.