Latvijas blogāres apskats #247 (21.04.-27.04.)
Arī šajā nedēļā piecpadsmit ierakstu. It kā ”vairāk” kā parasti, bet tāpat ir sajūta, ka jāmet miers šiem apskatiem. Kas tad tā par blogāri ar tik mazskaitlīgu sastāvu- rudenī saskaitīs tos cāļus un redzēs vai ir vērts turpināt.
Šajā nedēļā ir raksti par sekojošām grāmatām: Vēstule uz bruģa, Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis, Dāvana diviem, Humoristiski stāsti. Vēl Lilitas blogā par Gunta Tālera fenomenu.
Dārza pierakstos par narcisēm.
Andra raksta par pieminekļiem.
Zanes blogā par lidojumu gaisa balonā (ar daudz attēliem).
Zaigar blogā Slovēnijas ceļvedis.
Kārlis raksta par dažādām pieejām IT.
Raimonds dalās iespaidos par izrādi Svina garša.
Kinoblogeriem 102.podkāsts.
Ata Lejiņa blogā pārdomas par prezidenta kandidātu un atkrieviskošanu.
Sandra raksta par D-dienas gaidīšanu.
Mārtiņa blogā par OMD un Somijas piemēru.
Tas, ka briesti uz nosacītu atvaļinājumu vasaras garumā no blogu “ganīšanas” – nu, vajag taču. Savādāk aplūzīsi un pavisam nekā, un tu vajadzīgs esi neaplūzis un žirgts.
Tik lūdzu nemet mieru gan tai blogu “ganīšanai”!
Tava “ganīšana” ir daudz svētīgāka nekā iedomājies.
Paldies par novērtēšanu, bet te nav tik daudz piekusuma, cik pārāk liela atkārtošanās un vienveidība. Katru nedēļu ir 10-12 vieni un tie paši autori. Un tad parādās 3-5 retāk rakstošie. Ja no visa ”lielā” bara ir vien 10 rakstītāji, tad ko te vienus un tos pašus ”apskatīt” katru nedēļu.
Nav ticība, ka līdz rudenim notiks kāda nebūt pozitīva izmaiņa. Drīzāk negatīva (aizies vēl viens otrs aktīvais rakstītājs). Jauni blogi nerodas tik daudz, lai varētu teikt, ka blogāre ir ar dzīvības pazīmēm :)
Šobrīd ir soctīklošanās laiks ar dažādām platformām, kur viss ir ātrāk, vairāk un pamanāmāk.
Bet te ir arī cita puse…
Vismaz mani tavi blogāres apskati ir samobilizējuši. Pats atceries, kāds bija mans iesākums blogošanā, un kā viss ir tagad.
Un pie viena, varbūt šerpi skanēs, bet sēnalas atsijājas. Paliek tie, kuriem ir ko teikt. Un kaut tas pats tik-toks, twiteris, instagrams – vai tie ir tik pat pārskatāmi informācijas plūsmas un uzkrāšanas avoti?
Var jau būt, ka kļūdos, neņem ļaunā. Bet tevi labvēlīgi apskaužu – tava pacietība mūs “pieskatīt”, caur taviem apskatiem ir iespēja iepazīt citus blogotājus…