Bloga mazā jubileja-500.grāmata.
Tā kā nesen bija liela jubileja- blogam šanas diena, tad tagad esmu ticis pie mazas jubilejas- bloga āmatas apraksta. Ar grāmatām blogā regulāri sāku niekoties desmit-vienpadsmit gadus atpakaļ. Nedaudz aprakstīju arī pirms tam. Noapaļojot varu teikt, ka šīs 500 grāmatas ir sakrājušās pa šiem desmit gadiem. Ja tāds pat režīms…
Blogam jubileja- trīspadsmit!
Un arī šogad ir rezervēts rakstam par bloga jubileju, pagātni, nākotni un šoreiz trīspadsmit tortēm ar vienu svecīā nu ir sanācis, ka jau trīspadsmit gadus apķēpāju kādu sienu virtuālajā pasaulē. Sāku kādu laiku vēlāk kā citi un turpinu kādu brīdi ilgāk kā daži. Joprojām ir ko rakstīt, par to galva…
Vīruss, higiēna un vaļējais groziņš veikalā.
Pēdējo dienu notikumi visiem liek skandināt veco pantiņu- ''Puika turi nagus tīrus, baciļi gāž lielus vīrus''. Tad nu lielais vairums, apgādājušies ar dažnedažādiem tīrāmiem un dezinficējošiem līdzekļiem, sejas maskām, respiratoriem un griķiem, maina savus paradumus- mazgā rokas pēc tualetes, dezinficē rokas pēc publiskas iziešanas, negramstās gar ģīmi un nebāž pirkstus…
Kas ātrāks- zirgs vai pamosties?
Ik pa laikam uznāk vēlme kaut ko sakārtot sevī- lai miesa un gars neierūsē. Pie reizes ar kādu niķi izravēt ārā, lai līdz vecumdienām nevelkas līdzi. Pēc tam jau būšu vecs un kašķīgs un nez vai ko mainīt gribēšu. Jau kādu laiku cītīgi piedomāju pie vārdu ''agrāk'' un ''ātrāk'' lietošanas.…
2019.gada bilance
Kā jau katru gadu, arī šo sākam ar atskaitēm, plāniem un kopsavilkumiem. Un visu šo iesākumu sākam ar bloga bilanci. Iepriekšējo gadu savilkumu var lasīt te- 2017. un 2018. Aizvadītā gada cipari: Bloga bilance: Šogad nopublicēti 133 raksti. Vismazāk septembrī- 4 raksti Visvairāk, janvārī- 20 raksti. Kopā blogā uz gada…
Ja nav maizes, lai ēd kūkas jeb kāda teiciena stāsts.
Ja kāds vēlas izcelt pie varas esošo atrautību no vienkāršo cilvēku vajadzībām un dzīves realitātes vispār, tad, dažādās variācijās, tiek skandēts teiciens ''ja tautai trūkst maizes, tad lai ēd kūkas'', kuru it kā esot teikusi Francijas karaliene Marija pa laikam tviterī var matīt kādu, kurš šo teicienu citē. Īpaši pēdējā…
Laukdarbnieka piezīmes #1 jeb melno aveņu stādīšana un pavairošana.
Tā kā es mazliet esmu laukdarbnieks, tad nolēmu, ka pienācis laiks tā rūpīgāk dokumentēt savas lauku gaitas blogā. Tviterī mazliet jau dokumentēju, bet tur tā informācija ir pārāk gaisīga- šodiena ir, bet vakardiena jau vairs neskaitās. Sākšu ar melnajām avenēm un tad jau redzēs kāds šai tēmai būs turpinājums. Te,…
Pilsētnieka apmulsums.
Lai arī sirdī un dvēselē esmu laucinieks, tomēr ik pa laikam manī izpaužas pilsētnieks. Viens mazs gadījums piemē ir tas laiks, kad ne tikai zemenes ir jāēd, bet arī jāstāda. Tā nu aizvadītajā gadā iestādīju daļu un šogad papildināju. Stādīšanas process gaužām vienkāršs- sagatavo dobi, pārvelk ar plēvi, sacaurumo un…
Apdrošināts dieva ausī.
Cilvēkam, kā jau jebkuram radījumam, ir vēlme pēc drošības. Vai tas būtu stabils darbs, savs spilvens pagalvī, mierīgi kaimiņi vai piedarbināma automašīna ziemā. Vienkāršas un pašsaprotamas vēlmes. Varētu vēl turpināt ar māju, kuru neskar plūdi; biznesu, kuru neiegāž partneri; lopi, kurus neskar sērgas; mežu, kuru neskar ugunsgrēks; saimniecību, kuru nenoposta…