Category: tāpatās
Bērnības kluči
Man bērnībā nebija Lego. Es (tāpat kā vairums citi bērni) nemaz nezināju, ka dāņi šādus klucīšus ražo.
Toties man bija šāda kaste. Pa 8,50rbļ. Galvoju, ka no šīs kastes satura varēja izveidot mājas, kuģus, pilsētas, cietokšņus, mašīnas, šūpoles…. vēl garākie kluči lieliski noderēja hokeja spēlei. Vai zobeniem. Nelūza. Un derēja ilgi. Kamēr nenozaudē.
Jums taču ar tāda pat kaste ir/bija mājās?
Turpināt lasīt rakstu-Bērnības kluči
Aptauja kā politiskā reklāma, jeb politiskā reklāma kā aptauja.
Dažas dienas atpakaļ pie manām dzīvokļa durvīm atskanēja zvans. Tā kā līdz durvīm tūļājos lēnām, tad turpinājumā skanēja uzstājīgi klauvējieni. Laikam kas svarīgs, nodomāju, un raiti vēru vaļā durvis.
Zdrastvuiķe! Mi iz blabla bla i hateļi… Mans ”Labdien!” nedaudz piebremzēja divu jaunu meiteņu runas plūdumu. Precīzāk, piebremzēja vienas meitenes runāšanu, jo otra, kā neatkarīgais novērotājs stāvēja pāris soļu aiz muguras un nepacietīgi ķibināja rakstāmo. Darba dalīšana- viens runātājs, otrs darītājs.
Parasti šādām sarunām man laiks neatrodas, bet šoreiz nolēmu paskatīties kas būs tālāk un kā saruna ritēs- pārslēgsies uz latvisko kanālu, būs bilingvālais dialogs, un gala beigās- kāda būs šīs sarunas jēga.
Visu cieņu- meitene pārslēdzās uz latviešu valodu. Pamocījās jau mazliet, bet no lapiņas jautājumi lasījās visnotaļ raiti. Tikai ar manu atbilžu uzklausīšanu tā lāga nevaicās, jo uz maniem nenoteiktas pārdomu pilniem ”…nūūū, man liekas, ka… emmm”, meitene tik pamāja ar galvu un – jā, jā. Un aiziet nākamais jautājums.
Man jau vienalga ko viņa tur saķeksē, man interesē kuram politiskam spēkam pēkšņi sainteresējās mans viedoklis. Un kāpēc?
Lai gan nebija jau grūti saprast pēc tā pirmā – Zdrastvuiķe!
Lai manas šaubas par šīs aptaujas politisko partiju piederību izklīdinātu, tad jautājumi nāca ar īpašu uzsvaru: Kuru politisko partiju jūs gribētu redzēt kā blablabla? Atbilžu varianti- SASKAŅAS CENTRU; (un tālāk seko klusi nobubinātie pārējie varianti) zaļo un zemnieku savienību; uz priekšu Latvija;….
Tad nākamais jautājums, un atkal tā pat uzsvērtie atbilžu varianti- SASKAŅAS CENTRS; un pārējās nobubināmās partijas.
Un uz beigām vēl, kā glaunā restorānā pasniedzot fazānu stilbiņu želeju ar dzērveņu mērci un marinētiem pekanriekstiem, meitene no azotes velk ārā žurnālveidīgu bukletu un nedaudz vainīgu sejas izteiksmi, paziņo, ka latviski šādi bukletiņe neesot, bet te varot iepazīties ar … tālāk viņas centienus iepazīstināt mani ar kaut kādu Saskaņas Centra kandidāti tika aprauti ar manu frāzi- krieviski nelasīšu! Nūū, tad neko. Visu labu.
Izskatījās, ka meitenes bija priecīgas, ka tika vaļā no neīstā elektorāta.
Turpināt lasīt rakstu-Aptauja kā politiskā reklāma, jeb politiskā reklāma kā aptauja.
Rokrakstā sūtīts apsveikums.
Tagad ar roku rakstītām vēstulēm ir ne tikai nostalģiska vērtība. Mūsdienās tai pat tiek piedēvēta ja ne gluži maģiska īpašība, tad vismaz kaut kas no pamatīgas cieņas un īpašas attieksmes gan.
Bezpersoniskie apsveikumi epastos, štancētie datordrukā tipogrāfētie , klonētās īsziņas… tas viss pamazām jau pāriet (labi, ne pāriet, bet noplicinās) un cilvēki aizvien vairāk tomēr cenšas atcerēties tos laikus, kad ar roku rakstītas (datora ta nebija) kartiņas tika sūtītas daudz un dikti- dzimšanas un vārda dienās, kristībās, bērēs, Lieldienās, Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, skolas gaitas sākot un beidzot, 8.martā, 1.maijā, 9.maijā….
Tad nu man ienāca prātā viens jautājums- kādi būtu tie svētki, kad jūs kādam sūtītu ar roku rakstītu vēstuli pa pastu?
Teiksim kādi četri svētki gada laikā, kuru dēļ jūs apmeklētu gan kartiņu pārdotuves, gan kartiņu nosūtītāju. Tādus īpašus, neikgadējus gadījumus kā bēres, kāzas, skolas beigšanu neuzskaitīsim.
Mobilo tālruņu numuri manā mūžā.
Katrs normāls blogs vismaz reizi ir publicējis rakstu no sērijas ”Mobilie tālruņi manā dzīvē”. Atceros, ka nemaz tik senu laiku atpakaļ tādi raksti figurēja. Pats līdz šim tā arī šādu rakstu neesmu uzdrukājis un laikam nedrukāšu ar (negribu smīdināt cilvēkus).
Tā vietā es labāk gribētu uzzināt (aizsākt rakstu stafeti laikam te nav vērts?)- cik mobilo tālruņu numuri jums ir bijuši? Jautāju, jo nejauši piefiksēju, ka ir lieli cilvēki (te domāju ar gadiem lielus), kuri maina savus numurs neizprotami bieži.
Nezinu vai tas ir kas ievērības cienīgs, bet man visu laiku (kādus sīkpadsmit gadus) turas pirmais numurs- kā saņēmu, tā lietoju vēl šobaltdien.
Velosipēds ari ira sdēpisolev.
Tie, kuri nelasa tālāk par pirmo rindkopu, es vēlos uzreiz paziņot- es neesmu antivelosipēdists vai riebīgs autovadītājs, kurš vēlas tikai kaut kā izpausties pret velobraucējiem. Tieši otrādi- velosipēdisti ir visnotaļ labi un jauki cilvēki. Tādi paši kā visi pārējie. Bet ar dažiem izņēmumiem. Tāpat kā visur citur.
Turpināt lasīt rakstu-Velosipēds ari ira sdēpisolev.
Ceriņu laime
Reti kuram bērnība (un ne tikai) pagājusi bez ceriņkrūmā meklētā pieclapīša. Pavasaros, kad ceriņi parāda savus ziediņus, ir vēlme atcerēties bērnību un pārbaudīt- varbūt man šodien veiksies?
Ja atrodas kāds ziediņš, kuram vairāk par četrām lapiņām, tas ir jānolūc un jāapēd. Protams, jāievēlas arī vēlēšanās. Tad piepildīsies. Izklausās maģiski.
Turpināt lasīt rakstu-Ceriņu laime
3.klases matemātikas uzdevums.
Kādu gadu atpakaļ es ieliku otrās klases uzdevumu dabas zinībās. Laiks iet uz priekšu un nu ir trešā klase un matemātika.
Man jau patīk šie uzdevumi (klasificēti kā ”cietie rieksti”)- vienmēr cenšos ar meitu pēc šādu darba lapu saņemšanas izrunāt un kopā pārrēķināt.
Šoreiz uzdevums likās tāds… interesants. Varbūt kādam pirmdienas dienā katliņš tā vien prasās pēc kāda matemātiska uzdevuma.
Savus variantus (pieļauju domu, ka būs vairāki) droši var likt komentāros.
Lai arī tur (bildē) nav prasīts pamatot savu atbildi, es tomēr priecātos par nelielu pamatojumu.
Zoo
Kā labāk, pareizāk, latviskāk, pierastāk, mīļāk, gudrāk utt dēvēt šo iestādi?
Zvērudārzs
Zoo
Zooloģiskais dārzs
Zooparks
Zvēru parks
Zoodārzs
/cits variants/
Blogs sešgadnieks
Īsto jubilejas dienu palaidu garām un jau gandrīz palaidu garām pat īsto mēnesi.
Tāpat iepriekšējos jubilejas datumus es ar laikam visus (izņemot pirmo) palaidu garām. Droši vien tāpēc, ka tā bloga dzimšanas diena tāda mazsvarīga padarīšana.
Turpināt lasīt rakstu-Blogs sešgadnieks
Komentāri