Laukdarbnieka piezīmes #4 jeb korintes un korintes.
Gadus piecus atpakaļ, ja ne pat vēl senāk, nolēmu, ka laukos stādīšu korintes (tās pašas, kuras sastopamas Jūrmalas mežos- vārpainās korintes). Tādas jaukas ogas no bērnības, kad netālajā mežā varēja stāvēt pie krūma un sukāt iekšā melnu muti. Izdomāju pat vietu laukos- gar kaimiņa robežu, kuru atdala ceļš. Likās, ka…
Laukdarbnieka piezīmes #3 jeb zaru šķeldotājs Hecht 6208.
Lauku darbos ik pa laikam sanāk nozāģēt kādu koku vai patīrīt krūmājus. Un skaidrs, ka šo darbu rezultātā veidojas zaru čupiņas, kuras vai nu ir jāsadedzina vai arī jāsasmalcina. Protams, zaru čupas var arī atstāt, bet tās galīgi un nemaz neizdaiļo apkārtni- čupa, kas ieaugusi zālēs neizskatās ne glīti, ne…
Laukdarbnieka piezīmes #2 jeb kā es peoniju dobi veidoju.
Apmēram pirms gada nobrieda doma- ierīkot laukos peoniju dobi. Lai domu realizētu, atlika tik izdomāt vietu un sagaidīt rudeni. Stādi bija pašam- vecajā dobē bija trīs stādi un māma apsolīja iedot no saviem krājumiem. Sagaidīju rudeni un ķēros klāt. Pirmais darbs- ierīkot dobi. Pēc mēriem tā sanāca kādus 12m x…
Bloga mazā jubileja-500.grāmata.
Tā kā nesen bija liela jubileja- blogam šanas diena, tad tagad esmu ticis pie mazas jubilejas- bloga āmatas apraksta. Ar grāmatām blogā regulāri sāku niekoties desmit-vienpadsmit gadus atpakaļ. Nedaudz aprakstīju arī pirms tam. Noapaļojot varu teikt, ka šīs 500 grāmatas ir sakrājušās pa šiem desmit gadiem. Ja tāds pat režīms…
Blogam jubileja- trīspadsmit!
Un arī šogad ir rezervēts rakstam par bloga jubileju, pagātni, nākotni un šoreiz trīspadsmit tortēm ar vienu svecīā nu ir sanācis, ka jau trīspadsmit gadus apķēpāju kādu sienu virtuālajā pasaulē. Sāku kādu laiku vēlāk kā citi un turpinu kādu brīdi ilgāk kā daži. Joprojām ir ko rakstīt, par to galva…
Vīruss, higiēna un vaļējais groziņš veikalā.
Pēdējo dienu notikumi visiem liek skandināt veco pantiņu- ''Puika turi nagus tīrus, baciļi gāž lielus vīrus''. Tad nu lielais vairums, apgādājušies ar dažnedažādiem tīrāmiem un dezinficējošiem līdzekļiem, sejas maskām, respiratoriem un griķiem, maina savus paradumus- mazgā rokas pēc tualetes, dezinficē rokas pēc publiskas iziešanas, negramstās gar ģīmi un nebāž pirkstus…
Kas ātrāks- zirgs vai pamosties?
Ik pa laikam uznāk vēlme kaut ko sakārtot sevī- lai miesa un gars neierūsē. Pie reizes ar kādu niķi izravēt ārā, lai līdz vecumdienām nevelkas līdzi. Pēc tam jau būšu vecs un kašķīgs un nez vai ko mainīt gribēšu. Jau kādu laiku cītīgi piedomāju pie vārdu ''agrāk'' un ''ātrāk'' lietošanas.…
2019.gada bilance
Kā jau katru gadu, arī šo sākam ar atskaitēm, plāniem un kopsavilkumiem. Un visu šo iesākumu sākam ar bloga bilanci. Iepriekšējo gadu savilkumu var lasīt te- 2017. un 2018. Aizvadītā gada cipari: Bloga bilance: Šogad nopublicēti 133 raksti. Vismazāk septembrī- 4 raksti Visvairāk, janvārī- 20 raksti. Kopā blogā uz gada…
Ja nav maizes, lai ēd kūkas jeb kāda teiciena stāsts.
Ja kāds vēlas izcelt pie varas esošo atrautību no vienkāršo cilvēku vajadzībām un dzīves realitātes vispār, tad, dažādās variācijās, tiek skandēts teiciens ''ja tautai trūkst maizes, tad lai ēd kūkas'', kuru it kā esot teikusi Francijas karaliene Marija pa laikam tviterī var matīt kādu, kurš šo teicienu citē. Īpaši pēdējā…