Truluma progress.
Pirms kāda laika manas mašīnas sānos iebrauca viens paziņa. Nu, cik nu to var saukt par iebraukšanu- nedaudz pieskārās ar savas mašīnas pakaļgalu- atpakaļgaitā brauca ārā no stāvvietas un nepārliecinājās, ka tur atrodas mans auto. Labi, ka tas notika lēnām un blakus bija cilvēki, kuri uzsauca un pievērsa uzmanību, lai…
A ja nu noder?
Nesen staigāju pa savu dzimto Jūrmalu un skatos, kā visa apkārtne ir pamainījusies- jaunas mājas, jaunas mašīnas, mazāk koku, mazāk gaisa vadu, skaistākas laternas,... It kā viss pareizi un loģiski- cilvēki sākuši labāk dzīvot un līdz ar to cenšas uzlabot (gribētos teikt- novienkāršot) arī vidi sev apkārt. Ļaudis savas mājas…
Soctīklu jurģi jeb semestris cilvēcīgāka tvitera gaidās.
attēls no interneta Tviterī es sabiju vairāk kā 15 gadus un sarakstīju vairāk kā 22 tūkstošus tvītus. Sākumā es šo soctīklu īsti nesapratu, bet pēc tam iepazinu un varētu pat teikt- iemīlēju. Tur bija ko lasīt, tur bija kam rakstīt, tur bija kas lasa. Tur bija glīts sabiedrības sadzīviski informatīvs…
Nepareizais vīriešu mēnesis.
Pārdesmit gadus atpakaļ, grupa ļaužu Austrālijā izdomāja, ka saliekot kopā ''ūsas'' un ''novembri'' sanāks laba akcija , lai pievērstu vīriešu uzmanību savai veselībai. Tā teikt- veselu mēnesi audzēju ūsas, eju pie dakteriem pārbaudīties un esmu vesels. Var jau būt, ka Austrālijā (un civilizētā pasaulē vispār) tāda akcija dod arī taustāmus…
Privātie lakši.
Mammai dārzā aug lakši. Smuki dobē sacerojuši un sakuplojuši. Es sev laukos ar gribēju lakšus un tā nu pirms dažiem gadiem paņēmu no viņas stādiņus un improvizētā dobē iestādīju. Bet kaut kā neieaugās manā pļavā. Kā bija pāris lapiņas, tā arī palika. Un pamazām pļavas zāle pārmāca, cūkas vēl to…
Nākotnes nepensionāri.
Laikam jāsāk uzreiz ar to, ka esmu ļoti skeptiski noskaņots par iespēju nākotnē saņemt pensiju, tāpēc arī šis raksts vairāk būs ar kopējo gaisotni, ka pensijas nespīd. Protams, es nerunāju par tiem, kuri pensijā ies rīt vai nākamgad. Vairāk par to paaudzi, kurai tagad ir 50-55 gadi un jaunāki. Zinu,…
Kara trešā gadadiena jeb Eiropas militārā renesanse.
Blogā es cenšos nerakstīt ne par politiku, ne par laikapstākļiem un arī ne par karu. Tikai kara gadadienās ielieku savas pārdomas par kārtējo aizvadīto kara gadu (te var lasīt pirmās un te otrās gadadienas pārdomas). Šogad man gribējās uzrakstīt kaut ko pozitīvu. Kaut ko, kas varētu būt vērtējams ar pluss…
Sabiedriskā pašpakalpošana.
Var jau būt, ka iepriekš nepamanīju. Var jau būt, ka iepriekš ar to nesaskāros. Bet nu jau sāk likties, ka tas pieņem epidēmijas apmērus. Cilvēki kļuvuši par rukšiem. Vienaldzīgiem, citus cilvēkus un minimālus sabiedriskās normas ignorējušiem rukšiem. Kur vien dodies, teju vai aiz katra iepriekšējā cilvēka, darba vide pirms tam…
Vecgada pārdomas jeb blogs nevaid miris.
Pirms laba laika man ar vecumu nāca arī pārliecība, ka Jaunā gada svinēšana un solījumi sākt jaunu dzīvi ir muļķīga iedoma un savā ziņā arī bēgšana no sevis un savām problēmām. It kā pēkšņi viss sliktais pazustu un var sākt jaunu dzīvi no tīras lapas. Kā jaunam kalendāram- atver un…