Nākotnes nepensionāri.
Laikam jāsāk uzreiz ar to, ka esmu ļoti skeptiski noskaņots par iespēju nākotnē saņemt pensiju, tāpēc arī šis raksts vairāk būs ar kopējo gaisotni, ka pensijas nespīd. Protams, es nerunāju par tiem, kuri pensijā ies rīt vai nākamgad. Vairāk par to paaudzi, kurai tagad ir 50-55 gadi un jaunāki. Zinu,…
Kara trešā gadadiena jeb Eiropas militārā renesanse.
Blogā es cenšos nerakstīt ne par politiku, ne par laikapstākļiem un arī ne par karu. Tikai kara gadadienās ielieku savas pārdomas par kārtējo aizvadīto kara gadu (te var lasīt pirmās un te otrās gadadienas pārdomas). Šogad man gribējās uzrakstīt kaut ko pozitīvu. Kaut ko, kas varētu būt vērtējams ar pluss…
Sabiedriskā pašpakalpošana.
Var jau būt, ka iepriekš nepamanīju. Var jau būt, ka iepriekš ar to nesaskāros. Bet nu jau sāk likties, ka tas pieņem epidēmijas apmērus. Cilvēki kļuvuši par rukšiem. Vienaldzīgiem, citus cilvēkus un minimālus sabiedriskās normas ignorējušiem rukšiem. Kur vien dodies, teju vai aiz katra iepriekšējā cilvēka, darba vide pirms tam…
Vecgada pārdomas jeb blogs nevaid miris.
Pirms laba laika man ar vecumu nāca arī pārliecība, ka Jaunā gada svinēšana un solījumi sākt jaunu dzīvi ir muļķīga iedoma un savā ziņā arī bēgšana no sevis un savām problēmām. It kā pēkšņi viss sliktais pazustu un var sākt jaunu dzīvi no tīras lapas. Kā jaunam kalendāram- atver un…
Laimēts aifons un zaudēta digitālā draza.
Mēneša sākumā pienāca ziņa, ka vienā pirkumu loterijā esmu laimējis aifonu. Pirmā doma bija- jē, beidzot man ar paveicās! Pēc tam jau sāc domāt- ko man ar to laimestu darīt? Nav jau tā, ka smādēju jaunu tālruni, bet it kā visiem mājiniekiem tālruņi ir gana labi, bet pašam laukdarbnieka dzīvesveids…
Kā žirafe skatījās ”Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”.
Ik pa laikam mani piemeklē apskaidrība par kādu teicienu, notikumu filmā, grāmatā vai dzīvē. Kā teica senie latvieši — žirafei beidzot aizgāja. Tā tas bija arī ar filmu ''Sprīdītis'', kad Sīkstulis teicās iedurt adatu ''līdz acij'', kas beigās izrādījās ne iedurt līdz Sprīdīša acij, bet iedurt rokā līdz adatas acij.…
Cūku komiksa ķēdes posmi.
Kopš āra cūku komiksa jau pagājis krietns laiciņš, pirmās lielās šūmes noplakušas un varu savas pārdomas izlikt bloga rakstienā. Patiesībā, ko teikt, man jau bija tajā pašā ārī, bet dzīve iemācījusi vispirms izskaitīt līdz desmit, tad izteikties. Tad nu kamēr skaitīju, tikmēr saskaitīju: 1. Redakcionālais aizgalds. Cūku komiksam sabiedriskajā medijā…
Gads ir slikts no abiem galiem…
Tā nu sanāca, ka gads blogā jānoslēdz uz ne tik gaišas nots. Laikam pēdējie 15 mēneši manā dzīvē sanāca tādi, kādus neatminos piedzīvojis. Vieni vienīgi mīnusi! Bet vismaz cerība ir, ka nākamais gads būs labāks. nu sliktais limits būs pārtērēts un kādu laiku vajadzētu būt miers. Izklausās cerīgi (jā, zinu,…
Atmiņa.
Atmiņa ir gaužām jocīga padarīšana. Brīžam aizmirsti veikalā nopirkt to, kā dēļ vispār iegāji veikalā, brīžam aizmirsti izdarīt vakar apsolītu darbu un brīžam atceries kaut ko pavisam nesaistītu ar šo brīdi. Šis brīdis ir par stopēšanu un aizvešanu. Skolas laikā, kā jau visiem kolhozu un sovhozu laika skolēniem, ar klasi…