Raksti
Kinokonkurss pieaugušiem cilvēkiem.
Manās rokās nonāca daži eksemplāri ar paveciem laikrakstiem ”Rīgas Kinoekrāni”. Avīze pati ir plāna un ceturto daļu no tās aizņem kinorepertuārs, kur smuki parādīti visi Rīgas un Jūrmalas kinoteātri ar tur demonstrētajām filmām. Konkrētais laikraksts ir 1969.gada.
Tad lūk- vai kāds atceras kur bija un/vai kā saucās šie kinoteātri?
Pieļauju domu, ka Rīgas un tās apkaimes iedzīvotājiem vēl atmiņu kambarīšos šāda informācija būs atrodama.
Konkurss bez dziļas domas un gruntīgas balvas. Vienkārši tāpat- katram priekš sevis un kopīgam sentimentam.
Tātad- nosaukums vai adrese (vecā vai tagadējā):
Turpināt lasīt rakstu-Kinokonkurss pieaugušiem cilvēkiem.
Troņu spēles tagad arī elektroniski.
Laba ziņa visiem elektronisko grāmatu īpašniekiem- Troņu spēle ar visiem līdz šim iznākušajiem turpinājumiem (un gan jau arī ar tiem, kas vēl būs) latviešu valodā, nu ir pieejami arī elektroniskā veidā. Būs gan vieglāka līdznēsāšana, gan nevajadzēs uztraukties par neietilpīgiem plauktiem.
Elektroniskās grāmatas iespējams iegādāties izdevniecības Whitebook.lv interneta veikalā un http://e-gramatas.lv/whitebook/.
P.S.
Pats ar nepacietību gaidu jūniju, kad iznākas otrā daļa Zobenu vētrai.
Ziņkāres dzīta aptauja, jeb grāmatu vāki
Kad biju mazāks, tad mammas mudināts, vienmēr vākoju lasāmās grāmatas. Vai tas bija kāds specvāks, no skolas grāmatām paņemtais vāks, vai biezāka papīra izlocījums, bet kaut kas grāmatai vienmēr bija apkārt.
Tad tas pārgāja. Nezinu vai pie vainas pusaudžu dumpīgums, vai nāca apgaismība, ka nu neesmu vairs cūcīgs, vai vienkārši slinkums.
Turpināt lasīt rakstu-Ziņkāres dzīta aptauja, jeb grāmatu vāki
Bērnības kluči
Man bērnībā nebija Lego. Es (tāpat kā vairums citi bērni) nemaz nezināju, ka dāņi šādus klucīšus ražo.
Toties man bija šāda kaste. Pa 8,50rbļ. Galvoju, ka no šīs kastes satura varēja izveidot mājas, kuģus, pilsētas, cietokšņus, mašīnas, šūpoles…. vēl garākie kluči lieliski noderēja hokeja spēlei. Vai zobeniem. Nelūza. Un derēja ilgi. Kamēr nenozaudē.
Jums taču ar tāda pat kaste ir/bija mājās?
Turpināt lasīt rakstu-Bērnības kluči
Filma- ”Leģenda Nr 17”
Oriģinālnosaukums: Легенда №17
Valsts: Krievija
Žanrs: Drāma/Biogrāfija
Režisors: Николай Лебедев
Lomās: Данила Козловский , Олег Меньшиков, Владимир Меньшов, Роман Мадянов, Светлана Иванова, Алехандра Грепи
Gads: 2013
Par filmu-
1972.gada 2.septembrī notika visas hokeja pasaules gaidītākais notikums- uz ledus satikās vairākkārtējie pasaules čempioni PSRS izlase un NHL līgas profesionāļi Kanādas izlase. Ja no sākuma, pat PSRS sporta funkcionāri, neticēja, ka PSRS spēs iemest kaut vienus vārtus, tad jau pēc spēles visa pasaule zināja PSRS izlases spēlētāju ar 17.numuru- Valēriju Harlamovu.
Turpināt lasīt rakstu-Filma- ”Leģenda Nr 17”
Aptauja kā politiskā reklāma, jeb politiskā reklāma kā aptauja.
Dažas dienas atpakaļ pie manām dzīvokļa durvīm atskanēja zvans. Tā kā līdz durvīm tūļājos lēnām, tad turpinājumā skanēja uzstājīgi klauvējieni. Laikam kas svarīgs, nodomāju, un raiti vēru vaļā durvis.
Zdrastvuiķe! Mi iz blabla bla i hateļi… Mans ”Labdien!” nedaudz piebremzēja divu jaunu meiteņu runas plūdumu. Precīzāk, piebremzēja vienas meitenes runāšanu, jo otra, kā neatkarīgais novērotājs stāvēja pāris soļu aiz muguras un nepacietīgi ķibināja rakstāmo. Darba dalīšana- viens runātājs, otrs darītājs.
Parasti šādām sarunām man laiks neatrodas, bet šoreiz nolēmu paskatīties kas būs tālāk un kā saruna ritēs- pārslēgsies uz latvisko kanālu, būs bilingvālais dialogs, un gala beigās- kāda būs šīs sarunas jēga.
Visu cieņu- meitene pārslēdzās uz latviešu valodu. Pamocījās jau mazliet, bet no lapiņas jautājumi lasījās visnotaļ raiti. Tikai ar manu atbilžu uzklausīšanu tā lāga nevaicās, jo uz maniem nenoteiktas pārdomu pilniem ”…nūūū, man liekas, ka… emmm”, meitene tik pamāja ar galvu un – jā, jā. Un aiziet nākamais jautājums.
Man jau vienalga ko viņa tur saķeksē, man interesē kuram politiskam spēkam pēkšņi sainteresējās mans viedoklis. Un kāpēc?
Lai gan nebija jau grūti saprast pēc tā pirmā – Zdrastvuiķe!
Lai manas šaubas par šīs aptaujas politisko partiju piederību izklīdinātu, tad jautājumi nāca ar īpašu uzsvaru: Kuru politisko partiju jūs gribētu redzēt kā blablabla? Atbilžu varianti- SASKAŅAS CENTRU; (un tālāk seko klusi nobubinātie pārējie varianti) zaļo un zemnieku savienību; uz priekšu Latvija;….
Tad nākamais jautājums, un atkal tā pat uzsvērtie atbilžu varianti- SASKAŅAS CENTRS; un pārējās nobubināmās partijas.
Un uz beigām vēl, kā glaunā restorānā pasniedzot fazānu stilbiņu želeju ar dzērveņu mērci un marinētiem pekanriekstiem, meitene no azotes velk ārā žurnālveidīgu bukletu un nedaudz vainīgu sejas izteiksmi, paziņo, ka latviski šādi bukletiņe neesot, bet te varot iepazīties ar … tālāk viņas centienus iepazīstināt mani ar kaut kādu Saskaņas Centra kandidāti tika aprauti ar manu frāzi- krieviski nelasīšu! Nūū, tad neko. Visu labu.
Izskatījās, ka meitenes bija priecīgas, ka tika vaļā no neīstā elektorāta.
Turpināt lasīt rakstu-Aptauja kā politiskā reklāma, jeb politiskā reklāma kā aptauja.
Sentence #143
Paklausoties un paskatoties sporta pārraides, liekas, ka žurnālisti un komentētāji visi kā viens pieturas pie standarta- ja zaudē, tad ”Latvija zaudēja”, Latvija cieta sakāvi”, bet ja uzvar, tad ”mūsējie uzvarēja”, ”mūsu izlase izcīnīja uzvaru”. Tas ir kāds standarts, tā iegājies vai vienkārši vēlme distancēties no zaudētājiem?
Atjaunojat skolā satiksmes noteikumu mācīšanu!
Šāds, virsrakstā paustais vēstījums, man iešāvās galvā, kad šodien ap 14:00 stāvēju satiksmes sablīvējumā Rīgā uz Valdemāra un Raiņa bulvāra stūra. Proti, dažiem izdodas lēni braucošā auto plūsmā radīt citiem (un sev ar droši vien) papildus stresu, bet tas, ka nemāk vai negrib pienācīgi uzvesties. Un tas liek domāt, ka ir jāmāca.
Pats stāsts jau nav ar nekādu dižo vērienu, bet tomēr.
Turpināt lasīt rakstu-Atjaunojat skolā satiksmes noteikumu mācīšanu!
Kinoatskaite par aprīli
Turpinu īsi atskaitīties par to, ko esmu redzējis iepriekšējā mēnesī.
Ar iepriekšējo kinoatskaiti var iepazīties šeit- kinoatskaite par martu.
Bandinieks/Pawn
Normāli aktieri normāli samudžinātā filmā par labajiem un ne tik labajiem noziedzniekiem, kā arī ne tik labajiem policistiem, bet…. bet gala beigās sanāca tāds plānā ekrāna urbēju kino.
Vērtējums 6/10
Turpināt lasīt rakstu-Kinoatskaite par aprīli
Komentāri