Zebrai ir ne tikai baltas un melnas strīpas, bet arī pakaļa. Apmēram šādi varētu izskatīties mans šī brīža dzīves ritējums. Bet, lai cik raibi ietu, grāmatas tāpat tiek lasītas. Varbūt nedaudz mazāk lasītas un nedaudz mazāk liktas blogā, bet tāpat kaut kas sanāk, ko varētu ielikt gada atskaitē. Ja jau visus gadus ir rakstītas šādas atskaites, tad nav ko izlaist- arī šogad jābūt.

Īsumā par lasīšanu aizvadītajā gadā:

Izlasīju 33 grāmatas jeb 8904 lappuses. Vidēji katra grāmata bija 270 lappušu bieza. Šoreiz papildināju gan Nobela sarakstu, gan Piektā gada lasāmo. Noslēdzu bibliotēku jaunumu medību izaicinājumu (manuprāt, veiksmīgs eksperiments).

Bija ļoti patīkami lasāmbrīži ar Gintera Grasa Lobot sīpolu, Frenka Herberta Kāpu, Džemisinas Piekto gadalaiku, Rutkēvičas Skumjo laikmetu, Milleres Kirki un vēl dažām grāmatām. Bija arī vilšanās- Templieši Māras zemē, Mans nabaga pirāts un Morkūna Ceļinieku stacijas.

Atvēru jūtūbes kanālu, kas veltīts grāmatu lasīšanai, tik tā zebra iztraucēja starta ieskrējienu. Ceru, ka jaunā gadā būs jauni spēki turpināt jau ar citiem apgriezieniem.

Rakstienam punktu varu likt ar standarta jaungada apņemšanos- vairāk lasīt! It kā jau aizvadītais gads bija tik kusls, ka nebūtu grūti šo apņemšanos izpildīt. Vēl piemest trīs vai četrus nobelistus, pāris piektā gada literatūru un viss būs izpildīts ar uzviju. Bet galvenais jau lasīšanā ir gandarījums. Tad nu to arī novēlu saviem bloga lasītājiem un komentētājiem- gandarījumu! No lasīšanas, grāmatām un no dzīves vispār.