Jaunā gada iešūpošanās blogā parasti sākas ar bilancēm, plāniem, kopsaucējiem un arī atskatiem uz aizvadītā gada izlasīto.
Savulaik vēl arī bija lasāmā saraksta publicēšana, bet tā kā tas nesanāca (ne reizi), tad atmetu. Lai gan bija interesanti– plānot lasāmo, pārcilāt plauktus, atrast jaunumus, ieplānot izaicinājumus… Varbūt kādreiz sanāks atgriezties pie šī, bet tas kaut kad vēlāk. Varbūt tad, kad varēšu pie lasāmā laika pieskaitīt pavasari un vasaru.

Tātad, īsumā par 2022.gadu:
Izlasītas 28 grāmatas. Kopumā izlasītas 7629 lappuses (katra grāmata vidēji 272 lappušu bieza).
Pāris grāmatas iesāku, bet līdz galam netiku (dažādi iemesli). Pieliku punktu Vonnegūta maratonam un sāku jaunu izaicinājumu- medīju bibliotēkās jaunumus (jau ir daži iespaidi, bet par tiem pēc dažām dienām).

Nobela literatūru esmu iepauzējis, bet noteikti neesmu atmetis (ko tur atmest- pārdesmit autori tik palikuši). Arī 5.gada literatūra nav aizmirsta.

Aizvadītā lasāmā gada vispozitīvākie iespaidi bija par ”Grosvaldiem” (iespaidus gan vēl neesmu publicējis) un ”Atslēgām”. Vislielākā vilšanās par Raini ar baltajiem cimdiem. Skumjākā lasīšana bija ”Kroplis” (kļūdas!).

Tā kā arī šogad lasāmā saraksta nav, tad paļaušos tik uz nejaušību (un veiksmi!). Protams, lasīšanas izaicinājumi (Nobels, 5.gada literatūra, bibliotēku jaunumi) paliek. Un vēl Fledis, uzturot dzīvu blogeru Ziemassvētku apdāvināšanu, uzdāvināja man ”Un parādās cerība”. Tā kā bez lasīšanas nepalikšu. To arī novēlu saviem bloga lasītājiem- atrast tās foršās, interesantās, uzrunājošās un visādi citādi labās grāmatas. Un izlasīt!