Nosaukums: Piektais gadalaiks.
Autors: N.K.Džemisina.
Izdevējs: Prometejs.
Gads: 2023
LPP: 390

N.K.Jemisin ”The Fifth Season”., 2015.
Tulkojums latviešu valodā- Ieva Melgalve

Par grāmatu–
Mieratnē dzīve rit mierīgi- strādnieki strādā, vadība rīko, orogēnes mierina Zemestēvu, bet tajā pat laikā katrs kopus gatavojas piektajam gadalaikam. Laikam, kad modīsies Zeme un vājākie kopus ies bojā.
Cilvēki baidās no orogēnēm un pat mazs bērns ar orogēnes īpašībām ir pakļauts nāves briesmām no kopus ļaudīm. Tāpēc Damaijas vecāki viņu paslēpj līdz Sarga atnākšanai. Arī Sjenīte, orogēne ar četriem gredzeniem, izjūt apkārtējo naidu, bet tā kā viņa ir ieradusies svarīgā uzdevumā, viņu neviens neaiztiek.
Traģiski izvēršas Esunas dzīve- atnākot mājās viņa atklāj, ka viņas dēls ir nogalināts un meita pazudusi. Esuna dodas slepkavam un nolaupītājam pa pēdām. Bet sākas piektais gadalaiks un atrasties ārpus kopus kļūst bīstami.

Tā nu sanāca, ka ”Piektais gadalaiks” ir pirmā grāmata šajā blogā, kura ir gan lasāmā, gan skatāmā veidā (video zemāk). Andris (tas, kurš Prometeja vadītājs) ieteica padomāt arī par podkāstu. Domāju. Bet šoreiz vēl neko neizdomāju. Gan jau būs arī kāda grāmata, kura būs pirmā vēl arī ar klausāmo veidu. Nezinu gan, vai tas gala beigās nesanāks pārāk daudz vienai grāmatai.

Nu, šai grāmatai tas nebūtu par daudz, jo grāmata ir burvīga- lasi, baudi, priecājies. Un pie reizes mēģini saprast, kas tad vieno visas trīs galvenās personas? Kāpēc viņas ir tik īpašas? Un galu galā- kas bija tas pirmais orogēne, kurš uzrīkoja ”ballīti”. Daži varianti man ir, bet īsti nesanāk salikt visus galus kopā (… viņš taču peldēja ar muti uz leju, ne?). Un tas ir vēl viens grāmatas pozitīvais lādiņš- intriga, kas kņudina un nedod miera. Ļoti ceru, ka nākamās daļas neliks ilgi gaidīt.

Pati pasaule ir vienkārša- milzīgs kontinents ar šur tur izmētātām lielākām un mazākām pilsētām vai kā dažus veidojumus dēvē- kopus. Tajos dzīvo ļaudis un sargā vārtus (tā Akmenszintīs stāv rakstīts). Visi baiļojas, ka nāks piektais gadalaiks un tad būs jāpieliek milzīgas pūles, lai izdzīvotu. Tāpēc arī vienkāršiem ļaudīm nepatīk citi, kuri ir ar īpašām spējām- orogēnes, akmensrijēji un sargi. Pēdējie varētu teikt, ka patīk, jo sargi ir tie, kuri sargā orogēnes. Gan ļaudis no orogēnēm, gan orogēnes no ļaudīm. Un sargi ir tie, kuri spēj tikt galā ar orogēnēm. Pie tam ar dažādiem paņēmieniem- izraujot no sprandas sesapīnes, ”izslēdzot” orogēniju vai pieskaroties ar savu ādu. Ja sargu tuvumā nav, tad vienkāršie ļaudis paši tiek galā- nolinčo un miers. Parasti nolinčotie ir bērni, jo pieauguši orogēnes dusmās un aizsargājoties spēj ne tikai sasaldēt apkārtējos, bet pat nolīdzināt veselas pilsētas, izsaucot zemestrīces vai vulkānus.
Un katra zemestrīce vai vulkāns tuvina Mieratni piektajam gadalaikam.

Var jau būt, ka grāmatas pamatdoma nav nekas jauns- tā ir kā oda tiem, kuriem ir jācīnās par savām tiesībām, tiem, kuri ir bijuši vergi, tiem, kuri ir apspiesti un izstumti. Tiem, kuriem jāatgūst sava dzīve, tāda, kādu viņi paši vēlas. Šādu darbu netrūkst ne grāmatās, ne filmās. Bet šeit tomēr ir savs rokraksts un sava pasaule, kas ieved drūmā un nolemtā vidē, tajā pat laikā saglabājot cerīgu noskaņojumu starp mākoņu spraugām ieraudzīt saules starus. Un nevar nepieminēt burvīgo tulkojumu- ženieri, sesapīnas, virds un visas tās kastas tik labi parāda gan cilvēkus, nodarbošanos un visu Mieratnes pasauli. Teju vai intuitīvi var saprast katra vārda nozīmi.

Ievelkošs stāsts par pasauli, kurā cilvēki mēģina atrast savu vietu, sadzīvot ar savu Zemi un tiem noslēpumiem, ko tā glabā savās dzīlēs.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.