Nosaukums: Lobot sīpolu.
Autors: Ginters Grass.
Izdevējs: Atēna.
Gads: 2008
LPP: 434

Gunter Grass “Beim Häuten der Zwiebel ”., 2006.
Tulkojums latviešu valodā- Silvija Brice

Par grāmatu–
Ginters Grass aprakstījis savu dzīvi no Otrā pasaules kara laika, kad kā pusaudzis iestājās vācu SS vienībā, līdz sava pirmā romāna ”Skārda bungas” izdošanai. Savas atmiņas viņš atklāj pamazām- lēnām lobot sīpolam mizu un necenšoties sevi parādīt labāku vai noklusējot nepatīkamāko. Ne visu sīpols atceras, ne viss ir patīkams un ne vienmēr var noturēt asaras, bet tāda nu bija viņa dzīve.

Pirms dažiem gadiem izlasīju viņa sarakstīto ”Krabja gaitā”, bet līdz blogam pārdomas netika. Laikam atkal pie vainas ”kaut kas cits tajā brīdī bija svarīgāks” un emocijas par izlasīto noplaka un palika neuzrakstītas. Šoreiz emocijas neplaks. Dzīvesstāsti man jau paši par sevi ļoti patīk, bet šis ir īpašs- neierasta maniere, ļoti pretrunīgs laiks, sevis nesaudzīga izstādīšana… Lai arī šis sīpols aptvēra vien pārdesmit gadus no rakstnieka dzīves, te bija milzum daudz ko lasīt un saprast. Kara laika jaunieša domas un cerības… tik ļoti sasaucas ar apvārdotajiem no kaimiņzemes. Un tas pēckara paškauns, saprotot, ka ar to būs jānodzīvo viss mūžs. Dzīve bez skolas, bet ar nenogurstošu strādāšanu gan šahtās, gan tēlnieku darbnīcās. Pusbadā, aukstumā, ziedotās drēbēs… un vēl spēt rakstīt dzeju! Apbrīnojami!

Man pat ir prieks, ka es teju neko no Grasa daiļrades neesmu lasījis (Krabja gaitā jau piemirsies)- šajā grāmatā tika pavērta tā šaurā aizkaru maliņa, aiz kuras var redzēt kā tapa šie darbi. Nedaudz, bet ļoti iespaidīgi. Šobrīd ir liela vēlme turpināt iepazīt viņa daiļradi un, pateicoties ”Lobot sīpolu”, noteikti būs pavisam cits skats uz viņa tekstu. Kaut vai ar to, ka tur būs lasāmi tēli, kuru prototipus autors ir saticis dzīvē. Protams, ne jau visus satiktos autors pārvērta tēlos. Piemēram, kara nometnē viņa biedrs bija Jozefs, kurš bija ļoti ticīgs un vēlējās kļūt par garīdznieku. Un tikai grāmatas beigās viņš atstāsta savu sarunu ar māsu, kurā stāsta par Jozefu Racingeru, kurš kļuvis par Romas pāvestu. Bet, kā jau viņš vairākkārt minēja- ne viss uz sīpola mizām ir skaidri salasāms un kur nu vēl atminams.

Lai arī autors galīgi un nemaz necenšas sevi izcelt pozitīvi, nevar noliegt, ka viņa dzīve, darba spējas un vēlme sekot saviem mērķiem ir apbrīnojama. Pēc zaudēta kara, ievainojuma, izpostītas dzīves… saņemties un radīt dzeju, skulptūras, zīmējumus (starp citu- grāmatā ir autora paša zīmējumi), gleznojumus, lugas, stāstus… Apbrīnojamas spējas un apbrīnojama dzīvesstāsta grāmata.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.