Nospriedu, ka eksperimentam ar grāmatu nepirkšanu un jaunumu medīšanu bibliotēkās jāliek punkts. Protams, uz bibliotēkām došos un šo to jaunu vēl paņemšu, bet izaicinājumam var likt punktu. Galvenais iemesls šim punktam ir vasara, kas man jau labu laiku ir nelasīšanas gadalaiks- dzīvojos vairāk pa laukiem un līdz ar to vakaros esmu pilnīgs nelasītājs.

Sāku plānu 18.oktobrī un pirmais gājiens uz bibliotēku sanāca 14.novembrī. Līdz ar to varu teikt, ka no gada apņemšanās puse ir pieveikta. Kas, manuprāt, ir gana reprezentatīvs lielums, lai izdarītu secinājumus.

Un secinājumi ir pārsteidzoši– mierīgi var lasīt jaunas un pavisam svaigi izdotas grāmatas. Protams, dažām rindas ir garas (”Manu nabaga pirātu” gaidu no novembra), bet tās var īsināt ar citiem jaunumiem, kuri ir pietiekamā daudzumā. Man pat sanāca vairāk paņemt kā izlasīt- izvēle ir un tā nemaz nav peļama. Protams, viss atkarīgs no gaumes, bet nedomāju, ka nevar atrast ko piemērotu. Droši vien, ka te lielu lomu spēlē pati bibliotēka- cik tā liela, kādas grāmatas iepērk un cik eksemplāru.

Šajos sešos mēnešos izlasīju 22 svaigi izdotās grāmatas un vēl dažus vecākus izdevumus. Paņēmu, ja pareizi saskaitīju, 30 grāmatas. Ar mazliet lielāku laika rezervi un pareizāku plānošanu gan jau būtu pieveicis visas trīsdesmit. Jo nebija jau tā, ka kāda dikti nepatika- vienkārši nebija laika lasīt un termiņi spieda (tās grāmatas, kuras ir rindā, nepagarina). Jā, pāris grāmatu bija kļūdu pilnas vai šķībi uzrakstītas, bet kopumā jaunumu medību sezonu gribētu apzīmēt ar plusiņu.

Ja ir vēlme lasīt bez maksas, tad tas ir iespējams. Jā, biežāk jādodas uz bibliotēku, biežāk jāielogojas viņu mājaslapā un jāpārbauda jaunumu sadaļa, jāpiesakās tiem, bet tie ir bezmaksas sīkumi, kurus jebkurš viegli var paveikt. Ja kāds saka, ka grāmatas ir dārgas (un tāpēc nelasa), tad tam var piekrist tikai daļēji, bet lasīšana noteikti nav dārga nodarbe.