Nosaukums: Kirke.
Autore: Medline Millere.
Izdevējs: Zvaigzne.
Gads: 2023
LPP: 400

Madeline Miller ”Circe”., 2018.
Tulkojums latviešu valodā- Anete Kona

Par grāmatu–
Kirke ir burve- saules dieva Hēlija un nimfas Perses meita. Jau dzīves sākumā viņa tika nostumta nostāk no savu dievišķo radu pulka, jo Kirkei nepiemita ne dievišķais mirdzums, ne dievišķā augstprātība. Pamazām pieaugot un pieņemot savu vietu, viņa atklāja sevī burves spējas. Pierādot savas prasmes, viņa kļuva dieviem bīstama, tāpēc viņa tika izsūtīta uz vientuļu salu, kur viņai bija jāpavada visa dzīve. Bet viņa nebija vientuļa- pie salas krastiem piestāja dažādi kuģi gan ar labiem, gan ne tik labiem nodomiem. Un kādu dienu pie salas piestāja Odisejs, kurš atgriezās no Trojas kara.

Bērnībā lasīju un pārlasīju Nikolaja Kūna grāmatu ”Zelta aunāda”- tā bija dikti mīļa grāmata. Laikam biju tik daudz pārlasījies, ka par visiem dieviem un nimfām zināju teju visu. Bezmaz biju gatavs pielūgt baznīcā Zevu, Hēru un visus pārējos Olimpa dievus. Apbrīnoju Hērakla varoņdarbus, jutu līdzi Prometeja aknām un nemaz nepievērsu uzmanību visiem tiem seksuālajiem sakariem, kurus, ar šodienas sabojāto skatu raugoties- visi piekopa ar visiem.
Cita starpā, šajā grāmatā bija īsa nodaļa par Kirki. Precīzāk- īsa nodaļa par Odiseju, kad viņš viesojās pie Kirkes. Te Kirke ne tuvu nebija pozitīvā gaismā attēlota. Drīzāk ļauna burve, kurai galvenais bija saburt daudz sivēnu.

Grāmata ”Kirke” pamatīgi visu sagriež ar kājām gaisā. Vismaz man. Protams, te viss ir izvērstāk, tēlaināk un… cilvēciskāk. Un ne tikai pati Kirke. Visas attiecības starp dieviem, titāniem, cilvēkiem ir kļuvušas daudz skaidrākas, saprotamākas un ļauj paskatīties uz visu šo sengrieķu mītu pasauli ar pavisam citu skatienu.

Lai arī te tiek uzsvērts likteņa dievietes nepielūdzamais dzīves kurss, kas katram tiek iedots no dzimšanas brīža, nevar nepamanīt, ka grāmata pauž domu tomēr katram pašam būt savas dzīves noteicējam un dzīves laikā pieņemtie lēmumi to var pagriezt pavisam citā gultnē. Kirkes gadījumā bija viņas īsā, bet emocionāli ļoti piesātinātā tikšanās ar Prometeju. Izskatās, ka tieši šis brīdis bija tas, kas novirzīja Kirki tur, kur viņa nokļuva.
Arī vēlākās emocijas par Skillu, nostāšanās pret Atēnu un attiecības ar Hermeju, drīzāk bija cilvēciskas emocijas, ne likteņa pirksts. Tāpēc arī grāmatas beigas šķiet tik saprotamas un pieņemamas.

Dievišķajā hierarhijā Kirke ne tuvu nebija no augstākajiem līmeņiem, bet autore spēja parādīt šo tēlu, kā ļoti nozīmīgu ļoti daudzos notikumos un to tālākajās attīstībās. Un, kas būtiski- ne reizi nebija sajūta, ka tiek mēģināts Kirki padarīt par kaut ko vairāk, kas viņa bija.

Lai arī Odisejs man kopš Zelta aunādas laikiem ir bijis teju etalons spēkam, izveicībai un viltībai, es priecājos par viņa jauno šķautni, kuru autore tik prasmīgi parādīja šajā grāmatā. Un šī šķautne Odiseju nemaz nesabojā. Vismaz man, joprojām, viņš tāds etalons arī paliek.

Nešaubos, ka katrs lasītājs šajā darbā atradīs ko īpašu sev- vai tā būtu sengrieķu mītu un varoņu pasaule, attiecības, feminisms, vientuļnieka dzīve vai dabas spēks. Grāmata sniedz burvīgu pasauli ar burvīgiem tēliem un ļoti labu pēclasīšanas sajūtu.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.