Nosaukums: Mans nabaga pirāts.
Autors: Jurģis Liepnieks.
Izdevējs: Zanes grāmatas.
Gads: 2022
LPP: 496

Par grāmatu–
Marats atzīstas savam labākajam draugam Dimitrijam, ka viņš vēlas noslepkavot sievu, jo neredz vairs jēgu turpināt šādu kopdzīvi, bet tajā pašā laikā viņam ir žēl sievu, kura noteikti sāpīgi pārdzīvotu šķiršanos un nespēs vairs tālāk normāli dzīvot. Tāpēc viņš ir nolēmis beigt viņas ciešanu pilno dzīvi.

Šī grāmata nedaudz pabojā manu nesen veikto eksperimentu, kurā centos pierādīt, ka bibliotēkās var viegli un ātri tikt pie bezmaksas grāmatām. Viegli, protams, ir, bet ne tuvu ātri- rindā stāvēju deviņus mēnešus un jau biju atmetis ar roku kolīdz pamanīju, ka esmu bremzētāju rindā- pāris lasītāju noturēja šo grāmatu pie sevis pāris mēnešus. Bet brīnumi notiek un aizvadītajā nedēļā pie grāmatas tiku.

Atzīšos, pie lasīšanas ķēros ar lielām cerībām. Kā nekā grāmatu pērk, lasa un slavē. Tas autora izgājiens ar kilogramu kultūras balsojumu gan pabojāja iespaidu, bet tas jau vairāk liecina par pašu autoru, ne grāmatu.
Cerības noplaka ļoti ātri. Nu tā, ka pat domāju nelasīt tālāk par simto lappusi, kurā iestrēgu, jo … jo negaidīju tādu prastumu. Arī intriga pazuda agri, jo teju uzreiz bija skaidrs kurš ir kurš. Nu labi, slepkavība te nebija galvenā. It kā varētu visu uzmanību pievērst tai apsolītajai spriedzei. Bet arī tā nekur nebija manāma. Beigās nospriedu, ka pusratā nedrīkst atstāt, jo varbūt beigās viss sakritīs uz bravo un bis (nesakrita vis). Un ja nu vajadzēs paust savas domas par grāmatu, tad būšu sevi apdalījis.

Tā nu izmocīju grāmatu līdz galam. Uzreiz jāsaka- feministēm noteikti patiks! Tāda sajūta, ka mizogīnija ar snobismu sacentās, kas grāmatā ieņems vadošo lomu. Un solītā intelektuālā filozofija ar izpalika. Jā, viņi runāja, bet ļoti plakanos virzienos. Īpaši tā atrunāšana no slepkavības bija izcili ”intelektuāla”. Vērtības drīzāk nebija, kā bija, lai arī mēģināja it kā gudrās sarunās tās parādīt.

Pat nezinu, ko te varētu izcelt pozitīvā gaismā. Varbūt vienīgi to, ka grāmatu pērk, lasa un par to runā. Satura te nebija. Ja vien neskaita sajūsmas par luksusa lietām, pārdzīvojumu par divām brūnām svītriņām apenēs vai primitīvas sarunas par dievu. Jā, vēl arī tā vīna glāze Marijas rokā uz grāmatas vāka likās labi piemērota grāmatas saturam.

Mēģināšu saņemt drosmi un aizrakstīt LaLiGaBa un Kilograms kultūras žūrijai, lai saprastu- kāpēc šī grāmata tika nominēta?

Plašāki iespaidi ir dzirdami zemākesošajā video. Lai nedublētos, likšu punktu. Kā var noprast- grāmatu nevaru ieteikt. Bet tā kā daudzi pauž sajūsmu, tad katram pašam jāpārbauda vai šī grāmata viņu uzrunā.

Grāmatas vērtējums: 4/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.