2023.gada bilance.
Parasti bloga bilanci nodevu gada pirmajā dienā, bet šoreiz kaut kā vēl neesmu ielecis ritmā un viss sanāk lēni un vēlu. Bet tradīcija tiek turpināta (iepriekšējie divi gadi ir te- 2022. un 2021.).
2023.gada cipari:
Bloga bilance:
Šogad nopublicēti 80 raksti.
Vismazāk novembrī un septembrī – 2 raksti
Visvairāk martā – 15 raksti.
Kopā blogā uz gada beigām ir 3231 raksts.
Sadalījums pa kategorijām:
Auto- 0 jauni raksti (kopā 123)
Blogāres apskati- 17 jauns raksti (kopā 248)
Cemme- 0 jauni raksti (kopā 124)
Grāmatas- 31 jauns raksts (kopā 715)
Kino – 6 jauni raksti (kopā 666)
Krutka- 0 jauni raksti (kopā 80)
Laukdarbnieks- 3 jauni raksti (kopā 11)
Numismātika- 0 jauni raksti (kopā 61)
Pastaiga- 0 jauni raksti (kopā 15)
Podkāsts- 0 jauni raksti (kopā 30)
Sentences- 0 jauni raksti (kopā 162)
Tāpatās- 20 jauni raksti (kopā 913)
Vide- 3 jauni raksti (kopā 89)
Paskatos iepriekšējā gada bilanci- skumji nopūšos. Paskatos iepriekšējā gada pēdējo ierakstu- skumji nopūšos. It kā jau varētu neko šogad neplānot un neko neapņemties, tad vismaz nākamā gada sākumā nebūs skumji jāpūš. Tik man tas nepatīk- vairāk izskatītos pēc padošanās. Skaidrs, ka blogs ne tuvu nav dzīves prioritāte numur viens, bet kaut kāda cieņa pret sevi un lasītāju jābūt. Tāpēc jāizdomā kāds režīms un jāmēģina pie tā pieturēties. Protams, melnās svītras jau nekur nepazudīs, bet ir taču teiciens par to nenogalināšanu un padarīšanu stiprāku. Tad lūk- jāmēģina kļūt stiprākam. Un blogu jau ar var nedaudz pastiprināt. Kā nekā- tik daudz gadus ķimerēts un pildīts ar burtiem, ka žēl būtu uzlikt vāku un aizmirst. Pat, ja lasītāju ir gājis mazumā (šis nav statistikā balstīts spriedums- ciparus jau cik tur gadus neskatos).
Tā nu neko jaunu nepaziņošu- šogad turpināšu rakstīt. Ceru, ka sanāks regulārāk un ceru, ka beidzot saņemšos un pamainīšu rakstiem formātu. Bet par to sīkāk tad, kad tas sanāks.
Par blogāres apskatiem- šis nu iekonservēsies līdz tam brīdim, kad blogārē parādīsies kāda dzīvība (jā, naivi ceru, ka tā vēl notiks). Šobrīd nav jēga no desmit eksistējošiem blogiem reizi nedēļā vilkt ārā kādu dzīvības pazīmi.
Tas laikam viss- kārtējā īsā bilance un īsie nākotnes plāni.
Un, protams- milzīgs paldies visiem, kuri lasa manu blogu un atstāj kādu komentāru!
Es blogāres sakarībā. Pa laiku no tava pēdējā blogāres apskata esmu pamanījusi dažu blogu atdzimšanu. Ir ķļuvis ļoti aktīvs https://oreman.wordpress.com/about/
arī sarkanakmens iekustējies…
Ir vēl daži, kurus kādos mirkļos sastopu “ēterā”.
Tas tā, putniņu sakarībā.
Būs jāuzmet acs tam sarakstam. Bet tā jau visu laiku ir- kāds nomirst, kāds atdzimst, kāds nāk vietā. Bet kopējā tendence ir tāda, ka visi pāriet uz īso formu- tviteris, instagrams un kas tur vēl.
Nu re- labā ziņa: pa visu gadu nav sanākusi neviena cemme. Tas priecē. Bet pastaigās gan vajag doties, izvēdināt kažoku :)
Precizējums- cemme nav nonākusi līdz blogam ;) (tāds kašķīgs vecis bez cemmes taču nedzīvo)
Pastaigās došos, pat saņēmu Ziemassvētkos Jāņa sētas izdoto pastaigu maršrutu grāmatu ar šausmīgi daudz dabas takām.
Pastaigas – tas ir labi. Es pamazām apgūstu Latvijā nomarķētos Camino Santjago posmus. Pat ceļinieka pasi iegādājos :)
Klau, iepalicība manā personā saspicējusies. Kas ir tevis pieminētie nomarķētie posmi un ceļinieka pase?
Jā, man ar ieinteresēja- tās ir Mežtaka un Jūrtaka?
Kukū, Uldi… Es tā netīšām un kautrīgi. Vai sanācis caurskatīt blogu sarakstiņu un blogu aktivitātes? Vienkārši, tavi blogāres apskati intriģēja… (Un nepavisam neuzprasos sava bloga sakarībā, es tiešām tajā vāvuļoju…)
Oi, nē. Man šobrīd galīgs nelaiks ar blogu (un citām lietām). Jācer, ka nākamā nedēļa (un nākamās pēc tam) būs mierīgāka.