Blogeri iesaka 10 grāmatas, ko bērns ar prieku lasītu skolēnu brīvlaikā.
Caurlūkojot internetu, uzdūros vienam rakstam, kurā divas izdevniecības iesaka desmit grāmatas sākumskolas un pamatskolas skolēniem. Skaidrs, ka raksts ir vairāk reklāma ne ieteikums, bet man uzreiz gribējās atbildēt. Pat tik ļoti sagribējās, ka izdomāju aicināt talkā blogerus. Kā nekā blogeriem krājumā ir laba bagāža. Ja arī kaut kas trūkst, tad ieteiks patiešām labas grāmatas- no sirds un bez izdevēju ierobežojuma. Un vēl- sen nav bijuši stafešraksti. Kazi, kopā sanāks paprāvs saraksts ar ieteicamo literatūru.
Savu stafetes kociņu es nododu Sibillai, Doronikei un Mairitai.
Stafete pavisam vienkārša- ieteikt desmit grāmatas sākumskolēniem un pamatskolēniem. Katrai grāmatai klāt pievienot mazu ieteicošu teikumu. Vai dalīt ieteikumu uz pusēm (piecas sākumskolēniem un piecas pamatskolēniem), vai kā savādāk- tā ir katra brīva izvēle. Tāpat, ja ir vēlme, var pieplusot ieteikumu arī vidusskolēniem (viņiem ar ir skolēnu brīvlaiks). Man gan šķiet, ka viņu lasāmizvēle jau ir pieaugušo kategorijā , bet kāpēc gan ne.
Grāmatas sākumskolēniem:
Ojārs Vācietis- Astoņi kustoņi
Dzejoļi ar atskaņām, interesantu domu un atmiņā tik ļoti paliekošiem zīmējumiem.
Nikolajs Nosovs- Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi
Burvīga grāmata par maziem puikām un meitenēm, kuri strādā, dauzās un ceļo. Labi, jautri un mazliet ar morāli (Nezinītis taču labojās). Un galvenais- šī grāmata būs labs pamats, lai izlasītu nākamos Nezinīša piedzīvojumus (īpaši jau uz Mēnesi).
Janušs Korčaks- Karalis Matiušs Pirmais
Kurš gan nevēlas desmit gados kļūt par karali un darīt ko vēlas– doties karā (un uzvarēt, protams), cīnīties pret spiegiem, nebaidīties no cilvēkēdājiem.
Monteiru Lobatu- Dzeltenā dzeņa ordenis
Dinamisku piedzīvojumu pilna grāmata ar dažnedažādiem tēliem un dažnedažādiem piedzīvojumiem.
Džīna Vebstere- Garkājtētiņš
Sirsnīga un labām emocijām piesātināta grāmata par labiem darbiem, labām domām un ar labiem iznākumiem.
Grāmatas pamatskolēniem:
Merija Meipa-Dodža- Sudraba slidas
Jauka grāmata par nabadzīgu holandiešu ģimeni, kura nezaudē cerību un darbaprieku, un tiek atpakaļ uz pekām. Par tiem laikiem, kad bērni dzīvojās augu dienu ārā un augu dienu slidoja pa aizsalušajiem kanāliem.
Žaks Frīnss- Skolotājs Jāps var visu
Īsi stāstiņi par to kā klājas kādas skolas kādai klasei, kuru audzina skolotājs Jāps. Gan skolēni, gan skolotājs ir ļoti aktīvi, atraktīvi, izklaidējoši un pie reizes arī ļoti pamācoši . Grāmata noteikti būs pārlasāma daudzkārt.
Marija Parra- Vafeļu sirdis
Jautra un dzīvespriecīga grāmata par Trilles un Lēnes piedzīvojumiem. Tā sirsnība un jautrība ir tik klātesoša, ka pozitīvi iespaidi garantēti uz ilgu laiku. Ja ne pat uz visu mūžu.
Astrīda Lindgrēna- Brāļi Lauvassirdis
Varonīga un mazliet smeldzīga grāmata. Bet arī tādas ir jāizlasa, lai redz jau bērnībā, ka Ķiršu un Ērkšķrožu ieleju nemaz nav tik viegli aizstāvēt.
Žils Verns- Noslēpumu sala
Šī grāmata ir iesakāma teju vai visiem pamatskolēniem. Nevaru iedomāties kāpēc šī grāmata kādam varētu nepatikt, te ir viss, ko vien jaunam cilvēkam vēlēties- neapdzīvota sala, piedzīvojumi, pirāti, pašiem savs cietoksnis, pašu ierīkota pasaule, darbošanās un ļoti uzskatāmi parādīta darbaspēju un zināšanu nepieciešamība, lai ne tikai izdzīvotu, bet arī dzīvotu labi.
P.S.
Ja kādam ir ieteikumi, bet nav sava bloga, tad droši var izpausties komentāros.
Ronja, laupītāja meita – Astrīda Lindgrēna,
Karlsons (visas grāmatas) – Astrīda Lindgrēna,
Lenenbergas Emīls – tā pati Astrīda,
Grāmata par Pepiju Garzeķ – Astrīda,
Pīters un Vendija – Berijs,
Vinnijs Pūks un viņa draugi – Milns,
Muminu piedzīvojumi (daudzas grāmatas) – Tove Jansons,
Protams, arī pasakas līdz skolas vecumam. Kārlis Skalbe ir obligāts, bet mums ir arī ļoti daudz Latviešu tautas pasaku dažādu sējumu.
Nedaudz lielākiem:
Visa Harija Potera sērija (sākot no 5 gadiem)
Noslēpumu Sērija – Blaitone.
Mēs lasam katru vakaru un ir ļoti daudz. Piemēram, vienu brīdi (un tas ir ilgtermiņā), manam dēlam gāja (un vēl iet) pie sirds visas Minecraft pamācību sērijas grāmatas. Viņš tās var sktīties un lasīt un pārlasīt. Un ir grūti nosaukt visvisvislabākās grāmatas, ko vajadzētu izlasīt, bet esmu nonācis pie secinājuma, ka visinteresantākās grāmatas, par kurām bērns priecājās, ir sarakstītas ļoti sen. Varbūt jāpievēršas svaigākai literatūrai? :D
Mums latviešu pasakas ar pirmo reizi neaizgāja. Kaut kad mēģināsim vēlreiz. Tagad topā ir lācēns Rikikī :) Pepija jau gaida rindā.
Rikikī ir klasika – mēs vismaz reizes 15 esam pārlasījuši ar lielāko dēlu. Mazākajam vēl gan tikai priekšā.
Vai grāmatu tops bērniem ir tagadējais, jo atpazīstu sev lasītas grāmatas vairāk!?
Laikam mans dēls Kārlis, kas lasa daudz un tieši šodien ielika atsauksmi par Vafeļu sirdīm (kas nebija slikta, bet laikam viņs 12 gados lasa jau cita rakstura grāmatas), bet visādi citādi puikām varbūt ir citas interesas arī grāmatās?
Šis gluži nebūs tops- vienkārši ieteikums, ko lasīt skolēniem. Katrs blogeris uzraksta savu ieteikumu un nodod stafeti vēl trim citiem blogeriem.
Katrs blogeris (Kārlis, ja nevēlas, var negaidīt uzaicinājumu no citiem blogeriem) uzrakstīs savu ieteikumu un nav būtiski vai tur būs tikko izdotas vai sen izdotas grāmatas. Grāmatām vecums nekaitē ;)
Tas P.S. tā kā uz mani domāts vai kā? Drusku jau nu šaubīgi gan- nepārzinu šobrīd aktuālo bērnu literatūru, tāpēc varu orientēties uz savas bērnības grāmatām, līdz ar to saraksts varētu sanākt tās vecišķs (par ko jau arī Kārļa mamma aizrāda). No vienas puses ir jau taisnība- klasika nenoveco. No otras puses- varbūt tagad bērniem nemaz nav interesanti lasīt par tādiem bērniem, kas visu dienu dzīvo ārā bez telefoniem kā tādi… lohi :) No trešās puses- man gan bija interesanti lasīt par Anneli, Janci un Pastariņu, kaut arī govis pašam nebija ganāmas. Nu tad!
Ondržejs Sekora. Skudras nepadodas. Par uzņēmību, draudzību un gluži vienkārši par to, ka padoties nevajag.
Karels Čapeks. Deviņas pasakas. Bija taču foršas, vai ne?
Karels Čapeks. Dacīte jeb kucēna dzīvesstāsts. Nu ir man vājība uz čehiem, ko padarīsi. Un kuram gan nepatīk kucēni?
Ērihs Kestners. Viss kas- no Emīla līdz Lotiņām un Punktiņa ar Antonu pa vidu.
Pols Bernā. Zirgs bez galvas. Draudzība, piedzīvojumi, laupītāji, bērnu bariņa rotaļas uz ielas. Bez telefona.
Ištvans Fekete. Ērkšķu cietoksnis. Arī par bērniem, kas vasarā dzīvojas pa āru. Bez telefona.
Vilhelms Haufs. Aukstā sirds. Pasakas; varbūt tādiem drusku lielākiem bērniem. Kaut gan, teiksim, Mazais Muks laikam ir riktīga bērnu filma.
Ilze Indrāne. Lazdu laipa. Nav jau gan gluži bērnu literatūra, bet man tā bija topā, cik atceros, kādā 4. klasē. Tā ka- varbūt…
Priekš puikām būtu ļoti laba, bet, diemžēl latviski laikam nav tulkota. Moi kumir hokej. Par Kanādas zēniem, kas spēlē hokeju.
Redz kā- mājienu saprati :)
Par Tava saraksa vecišķumu grūti spriest, jo pašam nesanāca nekāds svaigais. Bet grāmatas tur ir labas- skudrulēns Ferda tika izlasīts no vākiem ārā. Tagad mājās ir jauns izdevums un vēl turpinājums.
Deviņas pasakas ar bija labas. Kestners ar.
Ērkšķu cietoksni ar lasīju- patika lācēna un plastilīna vīriņa piedzīvojumi.
Mazo Muku atceros multenās.
Lazdu laipa nav lasīta nemaz. Laikam būs jālabojas (jāatjauno bērnības saraksts), jo ik pa laikam kāds par to ierunājas.
Ē, paga, neatceros nekādus lāčus un plastilīna vīriņus Ērkšķu cietoksnī? Tur tā kā vairāk bija putni un zivis :) Tas ir stāsts par ungāru zēnu, kurš pavada vasaru pie tēvoča niedru būdā Balatona (?) plašumos. Bija bērnībā arī tāda daudzsēriju filma televīzijā, apmēram vienā laikā ar poļu seriālu par Mareku Pegusu (to biš Vasarraibumiņu latviskajā tulkojumā). Abas filmas bija vispirms, bet grāmatas latviski izdeva krietni vēlāk.
Vēl pie reizes atcerējos vecos labos igauņus- Oskars Lutss Pavasaris un Vasara. Vasara varbūt drusku vecākiem, bet Pavasaris par seno igauņu skolas laikiem varētu derēt arī jaunākiem.
Oi, mana putra- sajaucu ar Marijas Kovnackas ”Viņpus dzīvžoga” (ar ērkšķiem jau kaut kas tur bija :)).
Bet Ērkšķu cietoksnis bija lasīts (vāku atpazinu).