Nosaukums: Alfons Trīcvaidziņš. 1.grāmata.
Autors: Gerhards Holcs-Baumerts.
Izdevējs: Zvaigzne.
Gads: 1997
LPP: 152

Gerhard Holtz-Baumert, Alfons Zitterbacke ., 1926.
Tulkojums latviešu valodā- Hildegarde Grīnberga

Par grāmatu
Alfons Trīcvaidziņš ir parasts zēns, tikai viņam mūždien izdodas iekulties dažādos neparastos notikumos. Tādēļ viņš sevi dēvē par neveiksminieku, bet pārējie klases bērni- par Trīcvaidziņu- mīkstpēdiņu, jo šo notikumu dēļ Alfons gan sarkst, gan no bailēm nevar parunāt.

Bērnam vakara lasīšanai bija jāizvēlas jauna grāmata. Un tā nu sanāca, ka tieši tobrīd radinieki atdāvināja Alfona Trīcvaidziņa pirmo grāmatu. Un tā nu sanācis, ka Alfonu neesmu lasījis, tik sen dzirdējis pa radio. Dubults iemesls, lai izlasītu.

Šoreiz laikam sanāks kā ar citām ”bērnu” grāmatām- labāk tās lasīt bērna vecumā. Citādi sanāk, ka nespēju atrast to jautrību, burvību un ”ak-skaistā-bērnība” sajūtu. Lasu un ik pa laikam nogrozu galvu kā vecs vecūksnis. Bērni apsaukājas, skolotāji vīpsnā par uzvārdu, Alfonam iedzen kompleksus, u.tml. Tā jau notikumi izdomāti labi un nekas traģiski pārspīlēts jau nebija, tik dzīves rūdījums un matu sirmums neļāva tajos saskatīt to humora dzirksti, kas bija domāta bērniem. Bet, galvenais, ka manam bērnam patika. Pārējās divas grāmatas speciāli nemeklēšu- ja kāds atdāvinās vai kā citādi uzskriešu virsū, tad lasīsim, ja ne- tad ne.

Šī grāmata veidota kā Alfona paša atstāstīti notikumi, kurus viņš piedzīvojis gan skolā vācot makulatūru, gan Ziemassvētkos tēlojot muzikantu, gan arī makšķerējot kopā ar tēvu. Liela daļa no šiem notikumiem drīzāk jau bija kaut kādu pārpratumu virkne, kuros drīzāk vainojami bija pieaugušie, ne Alfons. Bet viss ”labums” tika viņam. Tai skaitā arī kārtējais neveiksminieka zīmogs.

Man personīgi Alfona piedzīvojumi nešķita smieklīgi, varbūt vien pāris. Bērns, pēc klausīšanās, mazliet pasmaidīja, bet tas varētu būt arī mans komentāru nopelns. Teju visi stāsti ir tādi kā mēģinājumi paņirgt par kompleksainu bērnu, kuram kauna sajūta, bailes un kas tik vēl ne, neļauj izteikties vai savākties. Un tad notikumi aiziet pa nepareizu gultni, kā rezultātā atkal cieš neveiksminieks Alfons.

Nu ja, kā jau teicu- bērnības grāmatas jāatstāj bērnībai. Vai arī jāizslēdz sevī pieaugušais. Man šoreiz neizdevās ne viens, ne otrs.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.