Lauvassirdis

Nosaukums: Brāļi Lauvassirdis
Autors: Astrīda Lindgrēna
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 1979
LPP: 165

Par grāmatu
Jonatans un Kārlis Lauvas ir brāļi. Viņi dzīvoja ar savu māti parastā mājā līdz kādā brīdī abi brāļi pārcēlās uz Nangijālu- vietu, kur abus brāļus sāka dēvēt par brāļiem Lauvassirdīm.

Neatceros, ka bērnībā man būtu gadījies sastapties ar tādu bērniem domātu grāmatu, kur ir tāda smeldze. Parasti jau viss ir jauki, mīļi un ar hepī endu. Šoreiz jau arī viss ir jauki un mīļi, tik to sākumu un beigas tā pagrūti nosaukt par hepī.

Tā jau tie Nangijālas piedzīvojumi bija interesanti un noteikti bērnībā es būtu bijis starā. Tik nezinu kā būtu reaģējis uz to sākumu. Par beigām skaidrs- nekas nebeidzas un priekšā ir jauna pasaule. To laikam mans bērna prāts sagremotu ar labu omu. Šoreiz, kad bērnība mazliet garām, tā pēcgarša palika tāda smeldzīgāka.

Kurš gan bērns nav vēlējies nokļūt pasaulē, kur pats sev esi saimnieks un nav jādomā par vēcākiem, bet vari veikt varoņdarbus, uzvarēt sliktos, glābt apspiestos, glabāt noslēpumus, cīnīties ar pūķi… Jonatanam ar Kārli sanāca nokļūt vietā, kur viņus gaidīja pašiem sava māja Bruņinieku ielā ar plāksnīti pie durvīm ”Brāļi Lauvassirdis”. Un tas viņiem nebija vienkāršs, bezrūpīgs atpūtas mirklis. Viņiem te bija jācīnās un jāglābj Ķiršu un Ērkšķrožu ielejas no ļaunā Tengīla.

Droši vien šo grāmatu es pārlasīšu vēlreiz, kad lasīšu priekšā savai meitai vakara priekšlasījumos. Jau uzreiz pēc šī brīža lasāmā.

Noteikti jāpieskaita pie bērnības obligātās literatūras.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.