Upeņu liķieris- gatavošanas noslēgums. Un liķiera recepte.
Tas nu ir noslēdzies- liķiera gatavošana septiņu nedēļu garumā (iepriekšējo posmu var skatīt te- Upeņu liķieris- gatavošanas vidus). Četras nedēļas turēju ogas spirtā un vēl trīs nedēļas šo izkāsumu turēju sajauktu ar sīrupu. Rezultātā ieguvu pusotru litru saldas dziras ar upeņu garšu, smaržu un krāsu. Un smeķi.
Ja nu kādam interesē, tad zemāk būs arī recepte.
Nezinu cik pareiza un vērtīga ir visa tā gaidīšana, bet rezultāts ir ļoti gards. Un pilnīgi noteikti atkārtošanas vērts (vispirms gan pamēģināšu ar citām ogām ar). Vienīgi, varbūt to cukuru varētu maķenīt mazāk.
Rezultāts sanāca ar burvīgu aromātu un garšu. Diemžēl, pagaidām vēl esmu bez spirtamēra, tāpēc nevarēšu pateikt cik liķierim kalorijas. Pieļauju domu, ka tuvu pie 30.
Vēl viena lieta, ko ieteiktu darīt- kad ogas atdala no šķidruma, tad vajadzētu tās sablenderēt un izspiest caur marli. Tad būs iespēja tikt pie papildinājuma šķidrumam. Protams, ja vien jums nav ļoti skaidra vīzija, kādā kūkā likt šīs ogas. Tikai brīdinu- biezā kārtā tās nevajadzētu krāmēt. Un sablenderēto (un izspiesto) masu ar var likt iekš kādas kūkas vai pīrāga.
Upeņu liķiera recepte:
1kg svaigu upeņu
2 glāzes spirta
800g cukura
1glāze ūdens
Upeņu ogas aplej ar spirtu un noliek stāvēt slēgtā traukā 4-5 nedēļas. Spirta-ogu izvilkumu nolej.
No ūdens un cukura savāra sīrupu. To atdzesē un pievieno ogu izvilkumam. Noliek stāvēt 3-4 nedēļas. Tad vēlreiz filtrē. Liķieri pilda pudelēs.
Burtiski visu šo izpildot, rezultāts sanāks ļoti salds. Var jau teikt, ka liķierim tādam ar jābūt, bet ja taisa savām garšas kārpiņām, tad var atkāpties uz vienu vai otru pusi.
Tā kā es izfiltrēju kārtīgi pirmo reizi, tad man otrreiz neprasījās filtrēt. Un kā jau augstāk minēju- prasās ogas ar izspiest. Varbūt rezultāts tad būs biezāks, bet, manuprāt, tas būs to vērts.
Tā kā man bija 3 glāzes spirta, tad arī ogas liku nedaudz vairāk- 1,5kg. Rezultātā tiku pie 1,5l dzerama iznākuma.
Gadījumā, ja pie rokas nav spirts, tad var izlīdzēties ar stiprāku šņabi. Laikam vietējais LB69 (69%) būs pieejamāks. Vēl internetā matīju igauņu 80% veidojumu, bet kur tādu iegādāties, neatradu.
Kā taisīja franči 18. gs., un kā es mēģināju (un iznāca). Tikai bez skaitļiem, jo katram ir sava gaume. Upenes salasa ar visiem ķekariem un kādām pāris saujām lapu (ar visiem zirnekļiem)(uz 10 litriem produkcijas). Ogas jāsasmalcina ar mehānismu, kas nesatur dzelzi (potenciāli ar koka stampu) un pa porcijām jāliek 3 litru burkā ap 2/3, pieliekot klāt 1/4 kg cukura. Noslēdz un liek mēreni vēsā pagrabā, lai fermentējas. Kā zināms, upenēm sulas nav, tikai klīsteris. Ļauj rūgt vismaz 3 dienas, var aizmirst arī uz ilgāku laiku. Masa būs cieta, bet paspiežot atsulosies. Tad nu to izjauc un uzlej tādu spirtu, kādu nu var dabūt, un atstāj līdz laikam, kad var pieķerties tālākam darbam (pāris nedēļas minimums). Tad nu ir ar visiem iespējamiem līdzekļiem jādabū spirts ārā. Ja kurpe spiež, var uzliet izspaidītajām ogām nedaudz ūdens un spiest atkal, bet tas ir necilvēcīgs darbs, jo nāk ārā arī duļķes, ar kurām vēlāk grūti cīnīties. Tad nu jātaisa sīrups no tīra cukura un saldā vīna. Franči lietoja malvāziju, bet es- iepriekšējā gada upeņu vīnu, kas bija zaudējis savu dižciltību. Ja var, tad vajag izvairīties no tīra ūdens, stils jāiztur. Sajauc visu vēlamās attiecībās (aprēķini nav viegli). Papildu uzlabojumi: pavasarī, izgriežot upeņu zarus pumpuru laikā, savāc piebriedušus, jau mazliet atvērušos pumpurus, uzlej alkoholu un ļoti labi nosprosto līdz rudenim, kad ar šo izvilkumu var pastiprināt upeņu aromātu. Tad pat “īpaši tupie” nejauks ar ķiršu liķieri :-) Otrs papildinājums – pielikt tīru askorbīnskābi skābumam un pret oksidēšanos. Bet galvenais – cik ātri vien var dabūt dzidru, pudelēs iekšā (līdz augšai) un vēsā, tumšā vietā sagaidīt Ziemsvētkus utt. Var jau arī ātrāk, ja neciešas. Pasniedz aukstu, sevišķi, ja alkohola koncentrācija ir virs 30%. Ja zem – dāmu liķierītis, ja virs – atzīs arī stiprais dzimums. Bet viss ir pašu rokās. Un sauc to dziru “Ratafia de casis de Dijon”, jo “ratafia” ir stiprināts vīns, kura te gan būs maza daļa. Skat Vikipēdiju. Tchuss!
Paldies par receptkomentāru. Šo būs kādreiz jāmēģina pagatavot.