Nosaukums: Pazudušie.
Autors: Karolīne Ēriksone.
Izdevniecība: Lauku Avīze
Gads: 2017
LPP: 238

Caroline Eriksson- De försvunna., 2015.
Tulkojums latviešu valodā- Ineta Balode

Par grāmatu-
Grēta, Alekss un četrgadīgā Smilla dodas izbraucienā ar laivu pa ezeru. Piestājušie pie kādas neapdzīvotas salas, Smilla ar Aleksu izkāpj. Nespēdama viņus sagaidīt, Grēta dodas meklēt, kur gan viņi abi palikuši. Neatradusi ne mazāko liecību par viņu klātbūtni salā, Grēta apjūk. Arī tālrunis ir kaut kur pazudis. Bezcerība, nomāktība un pārdzīvojumi Grētu ievelk haotiskā savu mīļo meklēšanā un vēl lielāks apjukums iestājas, kad policijā paziņo, ka viņai nav ne vīra, ne bērna. Nekad tādu nav bijuši.

Parasti grāmatu izvēlēties viegli, ja vairumā atsauksmēs redzi pozitīvu vērtējumu- skaidrs, ja jau visi priecājas, tad jau ir liela iespēja arī man tikt pie lasāmprieka.
Šoreiz bija dilemma- pozitīvu vērtējumu bija tikpat daudz cik neglaimojošo. Un kā gan te tikt skaidrībā? Pareizi- izlasīt pašam!
To arī izdarījumu un ļoti priecājos par savu izvēli.

Grēta ar saviem mīļajiem Aleksu un mazo Smillu bauda mierpilnu vakaru vizinoties ar laivu pa ezeru. Piestājot pie vienas no neapdzīvotajām salām ezera vidienē, Alekss ar Smillu izkāpj pastaigāties. Grēta paliek viņus gaidīt laivā. Pēc vairāku stundu gaidīšanas, Grēta uztraukusies dodas viņus meklēt. Salā neatrod viņu pēdas, arī mobilais tālrunis ir atstāts vasarnīcā vai arī kaut kur pazudis. Līdz ar tumsas iestāšanos Grēta pārtrauc meklēšanu un dodas atpakaļ uz vasarnīcu, joprojām cerot abus sastapt tur. Bet vasarnīca ir tukša.
Kaujoties ar haotiskām domām un mokošu neziņu, viņa pārlaiž nakti, lai nākamajā dienā par jaunu nodotos meklēšanai. Kā pa murgiem viņa atceras automašīnu, kas pirms kāda laika bija ieradusies pie vasarnīcas un tās sievietes kliedzienu. Kas tā bija?
Kad nomocījusies pārdzīvojumos un meklējumos, Grēta ierodas policijas iecirknī, viņai paziņo, ka nekādos reģistros nav atrodams ne viņas vīrs, ne meita. Nekad tādi nav bijuši.
Grēta neatlaižas, un turpina meklēt un gaidīt abus pārnākam, neskatoties uz to, ka lielie pārdzīvojumi ir uzplēsuši senas dvēseles rētas.

Lai arī saprotu to lasītāju reakciju, kuri šai grāmatai piešķīra ne tos glaimojošākos vērtējumus, es viņiem nepiekritīšu- grāmata ar savu melanholisko gaisotni un miglaino plīvuru ir pamatīgi ievelkoša. Tā visu laiku it kā mānīgi vadā no sapņiem uz īstenību, no iedomām uz atmiņām. Un ik pa laikam lasītājam iedod kādu pavedienu ar āķīti galā. Un, pēc izlasīšanas, es sapratu, ka es tos akli noriju. Ka autore, man pašam nemanot, ar mani spēlējās un vilka ārā no manis stereotipus un šabloniskās uztveres, kuras pēc tam glīti iesvieda ģīmī- še!, ne viss ir tā kā izskatās un ne viss ir tā, kā tu esi pieradis domāt.
Par to viņai milzīgs paldies un mans pieraksts viņas fanu rindās.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0