Pirms mēneša rakstīju, ka beidzot liku lietā vecu spirtu un upenes (nevecas)– atradu recepti, kas sola labu iznākumu, ja abas šīs izejvielas sajauks un kādu laiku paturēs.
Tad nu tā- kāds laiks pagāja. Noturēju ogas spirta peldē četras nedēļas un pienāca nākamā fāze- nokāst šķidro labumu un sajaukt to ar cukura sīrupu. Un nolikt atkal uz paturēšanas laiku (šoreiz trīs nedēļas).
Protams, bija jānoņem arī prove. Maza glāzīte tika piepildīta ar piesātinātas krāsas dzērienu, kas gan nedaudz oda pēc spirta un arī sākuma garšā sita cauri tos 96%, bet pēcgarša…mmmmmhmm… tas bija kaut kas labs! Jācer, ka pēc tām trim nedēļām tas labums būs labi sakodies, sasūcies un sagatavojies patēriņam. Bet par to vēlāk.

Tagad par nokāstās fāzes biezo labumu. Ogas.

Pēc nokāšanas, ogas biju domājis vēl arī marlē nospaidīt, tā, lai visu labumu atstātu dzērienam. Bet beigās nospriedu, ka jāatstāj arī kaut kas kūkai. Jo skaidrs, ka jātaisa kūka. Kur gan citur tādu piesūcinātu ogu liks?!
Kūku uztaisīju, bet pieļāvu vienu kļūdu- uzgāzu pārāk biezu kārtu ar šīm spirtogām. Līdz ar to sanāca kūka pieaugušajiem, kuru nedod ne bērniem, ne šoferiem.
Pēc tam jau ar cepumiem un putukrējumu sadalīju lietojamās devās, bet skaidrs- nākamreiz šādas ogas kūkā jāliek plānā kārtā. Un varbūt pat vajadzēja izspaidīt.

P.S.
Tā kā spirta vairs nav, jāmeklē šnabis, kuram ir vairāk kā 40 kalorijas un tad… tad taps smiltsērkšķu liķieris.