Tā kā nesen bija liela jubileja- blogam 13.dzimšanas diena, tad tagad esmu ticis pie mazas jubilejas- bloga 500.grāmatas apraksta. Ar grāmatām blogā regulāri sāku niekoties desmit-vienpadsmit gadus atpakaļ. Nedaudz aprakstīju arī pirms tam. Noapaļojot varu teikt, ka šīs 500 grāmatas ir sakrājušās pa šiem desmit gadiem. Ja tāds pat režīms tiks ievērots, tad pēc desmit gadiem man būs vesels tūkstotis ar grāmatām. Bet tas vēl tālu un ilgi. Tagad vajadzētu atskatīties uz paveikto.

Sākās viss ar Zazī un metro. Tad sekoja viss, kas bija plauktā, ko deva izdevniecības, ko paņēmu bibliotēkās vai nopirku Grāmatu izstādēs. Un pēdējā- 500.grāmata (Burvja zeme) ar tika iegādāta izstādē no izdevniecības Prometejs.

Pa vidu starp šīm abām grāmatām bija mēģinājumi noķert apaļos simtus, bet katru reizi nogulēju. Tagad paveicās, ka apaļnieks bija netālu no bloga dzimšanas dienas un varēju noturēt īsā pavadā.

Triviāli jau skanēs, bet- kā tas laiks skrien! Man jau likās, ja ne gluži vakar, tad tikai aizvakar sāku blogā pierakstīt iespaidus par izlasītajām grāmatām. Un liekas, ka vēl tepat aizvakar Ints novēlēja veiksmi lasīšanā. Izrādās, ka kādus gadus vienpadsmit atpakaļ… Tad vēl bija epastu sarakstes ar izdevniecībām. Sekoja daudz jaukas un svaigas lasāmvielas. Pēcāk nesekoja. Vēl pa vidu bija grāmatu izstādes. Stafešraksti par grāmatplauktiem, par bibliotēku atmiņām, grāmatjautājumi no A līdz Z, 10 dzīvi ietekmējušās grāmatas (gan jau vēl kāds stafešraksts bija pa šo laiku). Jauns grāmatplaukts pašam. Nobels. Vonnegūta maratons. Lasāmie saraksti….

Pašam liekas, ka sanācis tāds ar grāmatām piesātināts laiks, kurā pazudusi laika izjūta. Laikam jau tas ir labi- nav sajūtas, ka novecoju un vidēji reizi nedēļā ir sanācis kāds vairāk vai mazāk aizraujošs ceļojums nākotnē, pagātnē, uz citas planētas, citā valstī…. ir uz ko atskatīties.

Nu ko- uz šīs tortes vēl milzumdaudz vietas jaunām svecītēm. Jāturpina iedegt.