Un arī šogad 5.marts ir rezervēts rakstam par bloga jubileju, pagātni, nākotni un šoreiz trīspadsmit tortēm ar vienu svecīti.

Tā nu ir sanācis, ka jau trīspadsmit gadus apķēpāju kādu sienu virtuālajā pasaulē. Sāku kādu laiku vēlāk kā citi un turpinu kādu brīdi ilgāk kā daži. Joprojām ir ko rakstīt, par to galva nesāp. Vairāk sāp par to, kā labāk uzrakstīt un, kas paliek neuzrakstīts. Bet ko padarīsi- neba maize pati nāca no blogošanas. Dzīvē ar kaut kas jāpadara. Un ja vēl kaut ko pieķer klāt, tad blogam jāņem nost. Tā arī šogad sanācis- parasti man gada pirmie trīs mēneši ir ražīgākie bloga papildināšanai, bet šoreiz tā nebūs- pēc vairāku gadu pārdomām sadūšojos pieķerties tam ilgi pārdomātajam jaunajam vaļaspriekam- veidošu Literapēdiju- literatūras enciklopēdiju literapedija.lv. Pagaidām tur viss ir eksperimentālā bardakā un vēl nav viss īsti sastājies tā, kā biju domājis un izprātojis, bet pamazām kaut kas veidojas. Tagad, ar pirmajiem simts šķirkļiem, jāpaspēlējas, lai saprastu kā turpināt tālāk. Ceru, ka sanāks pienācīgu laiku veltīt gan jaunajam vaļaspriekam, gan vecajam blogam.

Un tam ”vecajam” blogam ļoti noderētu kādi nebūt pavasara tīrīšanas darbi- tās domas un plāni par kaut kā iztulkošanu, kaut kā izdzēšanu un kaut kā apvienošanu ir tik senas, ka jau visas piemirsušās. Laikam būs jātaisa plāns, tāpat kā lasīšanai. Un tad gada laikā jāizsvītro, kas paveikts. Saturs ir viena lieta, bet kārtībai un tīrībai ar jābūt.
Varbūt šī kārtība ļaus man noķert vēl kādu jubileju tuvākajā laikā. Būs jātur roka uz pulsa.

Par nākotni- nekādi dižie plāni nav, turpināšu rakstīt, varbūt mēģināšu uztaustīt kādu labu tematu, ko paķidāt, varbūt sanāks kāda rakstu sērija, varbūt sadūšošos uz kaut ko jaunu. Ja tie ”varbūt” nenostrādās, tad rakstīšu kā līdz šim- par šo un to. Redzēs, ko dzīve piespēlēs.

Un nobeigumā pats galvenais- liels paldies maniem lasītājiem! Visiem nejaušajiem un jaušajiem, kuri ir apmeklējuši un atraduši sev ko interesantu un varbūt pat noderīgu. Šodienas burbuļdzērienu pacelšu par jums. Paldies!