Grāmatu blogos notiek stafešrakstu rakstīšana un pārsūtīšana. Spīgana sāka un Bārbala man padeva tālāk. Ar neliela samulsuma sajūtu (Bārbala, kāpēc mani? Par ko? Ko nu?) sāku pārcilāt galvā grāmatas, kuras piestāvētu šim sarakstam. Tā, lai nesamelotos, neizrādītos un visādi citādi atbilstu nosacījumam.

Noteikumi ir vienkārši:

Katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu.

Manam grāmatu desmitniekam secībai nav nekāda nozīme. Vienkārši kā atcerējos un pierakstīju uz lapiņas, tā arī pārliku uz virtuālo vidi.

1. Alfreds Amenda- Apasionāta.
Mazākajās klasītēs mūzikas skolotāja ik pa laikam nelika dziedāt un rakstīt notis un stāstīja par ”vecajiem” komponistiem. Vienu stundu viņa stāstīja par Bēthovenu. Dikti aizķēra stāsts. Pāris gadus vēlāk manās rokās nonāca grāmata par Bēthovenu. Arī grāmata aizķēra. Kopš tā laika Bēthovena mūzika man skan īpašāk.

2. Ojārs Vācietis- Astoņi kustoņi.
Neatceros kurš man uzdāvināja šo grāmatu cietajos vākos ar foršajām bildēm un foršajiem dzejoļiem, kuri man kā bērnam šķita īpaši mīļi, forši un sirdij tuvi. Jā, un viegli iegaumējami. Šķirstīju un lasīju. Droši vien Astoņiem kustoņiem jāsaka paldies, ka joprojām prasās dzeja.

3. Radeks Jons- Memento.
Izlasīju kaut kad pamatskolā un sapratu, ka es nekad nebūšu atkarīgs. Ne no kā. Nekad nepīpēšu, nelietošu narkotikas un nekad arī neatbalstīšu šādas darbības. Cieti!

4. Imants Ziedonis- Krāsainas pasakas
Kaut kas līdzīgs ar Ojāra Vācieša Astoņiem kustoņiem- grāmata tika lasīta un pārlasīta. Un uztverta mazliet savādāk kā tā laika citas lasītās pasakas. Tas bija kaut kas, kas lika pieķerties Ziedonim. Pieķerties uz palikšanu.

5. Andrejs Upīts- Zaļā zeme
Laikam nīstākais un nepanesamākais obligātais literatūras gabals, kas gadu desmitus vajā skolniekus. Pie uzdošanas skolā, es biju apņēmies to izlasīt neskatoties uz apkārt valdošo negatīvisma kampaņu pret šo darbu. Man tas patika. Ļoti. Nostiprināja ciešu pārliecību, ka jālasa latviešu literatūra un laikam arī aizsāka vienu ilgstošu latviešu literatūras lasīšanas ”plostu”. Šo darbu izlasīju divas reizes un noteikti zinu, ka izlasīšu vēl kādu reizi.

6. Džeroms Deivids Selindžers- Uz kraujas rudzu laukā
Ar šo grāmatu iepazinu ”nopietno” literatūru kaut kad agrā jaunībā un atzinu par labu esam. Tā teikt- sapratu, ka labas var būt ne tikai pasakas un Verna grāmatas, bet arī nopietnajās grāmatās ir rodami gan jautājumi, gan atbildes.

7. Laimonis Purs- Degošais pilskalns
Tagad domāju vai pie vainas bija laikrakstā ”Pionieris” publicētais komikss vai šo komiksu lasīju tāpēc, ka ļoti patika šī grāmata. Lai vai kā- tie viens otru papildināja un ieveda mani seno latviešu pasaulē, kur uzzināju par zemgaļu cīņām, par sliktajiem vāciešiem un viņu krusta karu. Tāda kā vēsturiska un latviska pote vienlaikus.

8. Jānis Ezeriņš- Izlase. 2.sējums
Taisnību sakot cita sējuma man nav un arī šis pats manās rokās nonāca nejauši. Un paldies nejaušībai- tiku pie savas pamatīgākās literārās potes kādu esmu saņēmis. Tik neprasiet, lai izstāstu ar vārdiem. Nemācēšu.

9. Fridrihs Nīcše- Tā runāja Zaratustra
Viens čoms savulaik ieteica izlasīt. Izlasīju un pēc tam pats brīnījos cik man daudz vietas pasvītrotas, izrakstītas, mēģinātas atcerēties un iegaumēt. Varētu būt viens no pirmajiem darbiem ar kuru sākās citātu izrakstīšana speciāli sagatavotos vākos.

10. Meša Selimovičs- Dervišs un nāve
Nejauši paņemta grāmata no plaukta un tikpat nejauši izlasīta, pierādīja, ka ne viss labais ir atrodams topos, grāmatnīcu priekšplānā, citu ieteikumos vai klasikas klasiķos. Laba var būt arī tā grāmata, kas tavās rokās nonāk nejauši.

Mums pieder nevis zeme, bet tikai zemes pēda zem mūsu kājām, nevis kalni, bet tikai to attēli mūsu acīs, nevis jūra, bet tikai tās lokanā izturība un tās līmeņa atspulgi. Mums nepieder itin nekas, vienīgi ilūzijas ir mūsu, un tādēļ mēs tik cieši pie tām turamies.

Nobeigumā man ir jānodod stafete trim blogeriem- ļoti gribētu lasīt Doronikes un Viļa Kasima grāmatu sarakstu. Kā trešo es gribētu nosaukt Tevi (jā, Tevi, kurš lasa šo rakstu un vēl nav saņēmis šādu uzaicinājumu- es tiešām gribu redzēt arī Tavas grāmatas).