Category: tāpatās

Vienotības plakāti- No vai Nr?

Es laikam šodien esmu pārāk ziņkārīgs- jau atkal jautājums virsrakstā? Nu ko lai dara, ka ziņkārība beidz nost :)
Turpināt lasīt rakstu-Vienotības plakāti- No vai Nr?

Palīdzēsim atrast mājas (papildināts).

Šodien pie mana veikala Dubultos (Jūrmalā) piebrauca viena mašīna un bez liekām ceremonijām atvērās durvis un pa tām tika izsviests kaķēns.
Izsvieda un aizbrauca.
Laikam nedrīkst izvērsties par šo divkājaino būtņu rīcību, jo var pasprukt kas asāks…, bet tādiem derētu ar armatūras dzelzi kārtīgi uzsist pa abiem ceļiem, lai nestaigā apkārt un nedara sliktas lietas.
Turpināt lasīt rakstu-Palīdzēsim atrast mājas (papildināts).

Bloga statistika bildēs

Pirms trim gadiem, kad es sāku darbināt blogu (ehh, jau tik ilgi), statistikas cipari blogārē bija bieža parādība. Bija Gmetrix (un izbija), bija dažādi topi un mērierīces. Un tad laikam visiem apnika vai arī visi sakaunējās par saviem cipariem- un blogu statistika pazuda.

Savam blogam jau kādu laiku mēģinu neuzkrītoši ielikt cipariņus- izveidoju atsevišķu lapu, kur bija sausi skaitļi grafika veidā. Pirms tam bija ne tik sausi ar visādiem izvilkumiem. Bet tas galīgi nebija tas, ko gribēju. Tāpēc, līdz ar bloga izskata maiņu, izņēmu to sadaļu ārā. Ar domu, līdz nākamajai idejai kā to visu pasniegt.
Turpināt lasīt rakstu-Bloga statistika bildēs

Kā samazināt mobilā tālruņa rēķinu par Ls3,63.

Tā nu sanāca, ka pavisam vienkārši man izdevās samazināt savu LMT rēķinu par trim latiem. Pat īpaši nevajadzēja rēķināt ciparus vai iegrožot savu runāšanu.

Viss sākās ar grūtsirdīgu nopūtu, ieraugot, ka atkal LMT rēķinā ir perebors- neizdodas iekļauties tarifa ”Vienādais 12” noteiktajās 400 minūtēs. Ja ir jārunā, tad ir. Neko nevar padarīt.

Tāpēc nolēmu pajautāt ko par maniem rēķiniem saka Bite. Var jau būt, ka šoreiz nostrādā sauklis- nāc pie mums un mēs tavus ciparus samazināsim (kaut kā tā).
Un te nu jāsaka, ka Bite neizdarīja to, ko viņiem vajadzēja- nepārvilināja mani savā aprūpē. Aizsūtot viņiem epastu ar konkrētu jautājumu (vai man pie viņiem būs labāka dzīve?) un pēdējos četrus tālruņa rēķinus, es gaidīju ko konkrētāku. Gaidīju, ka man atsūtīs kādu mazu secinājumu par to, ka tur varam samazināt, tur varam ieteikt ko labāku un tur vēl šo to . Bet sarunā ar Biti nekas konkrēts panākts netika- vien puika pateica, ka apskatījies un ar viņu tarifiem varētu panākt kādu vienu līdz pusotra lata mazāku rēķinu. Apmēram. Pārāk nekonkrēti (man neder ‘apmēram’), lai mainītu operatoru.
Turpināt lasīt rakstu-Kā samazināt mobilā tālruņa rēķinu par Ls3,63.

Apdeits, apgreids un bloga apsvaidzināšana.

Te laikam prasās klasiķa teiciens par to, ka pastāvēs, kas mainīsies. Es nolēmu pastāvēt un tāpēc mainos. Mainos uz kaut ko vienkāršu un gaišu- būšu mazs, balts un pūkains.
Tā kā, cienījamie apmeklētāji- nebaidaties no plikā ekrāna. Nekas traks nav noticis- krāsas nav notecējusi un fons nav aizskalots. Vienkārši- tāds nu es tagad izskatīšos.

Atvainojos tiem, kuru saites man bija saidbārā- šoreiz saidbārs te nav paredzēts un līdz ar to arī saitēm nav vietas. Ceru, ka līdz šim sadarbība bija veiksmīga. Varbūt pie nākamās maiņas varēs atgriezties pie šī jautājuma.

Viss pārējais kā parasti- palabošu, pielabošu, iztulkošu un visādi citādi savedīšu kārtībā to, kas nav kārtīgs. Jā, un raksti arī būs.

Zirga pase

Gandrīz nejauši manās rokās nonāca Zirga pase (bildes ir ar klikšķi).
Dokuments ir ar stāžu- izdota 1926.gadā.

Varbūt pati pase nav nekas īpašs (gan jau laukos katram lopam tāda ir, tik biku modernāka), bet interesanti palasīt to nedaudzo teksta daļu. Tā teikt- izbaudīt tā laika burvību, kad zāle bija zaļāka un zirgam augstums pie skaustuves bija 130 santimentri. Un, ka zirgu lietojot ārpus pagasta un pilsētas, zirga pase ņemama līdz.
Turpināt lasīt rakstu-Zirga pase

Latvieši, ar kuriem lepojas latvieši.

Dažus mēnešus atpakaļ galvā ieskrēja doma, kuri ir tie tautieši, ar kuriem personīgi es varētu lepoties? Kuri ir tie latvieši, kas ar savu darbu un talantu ir slaveni arī ārpus Latvijas robežām? Kaut vai, lai kādam ārzemniekam varētu pateikt, ka, lūk tas, ir latvietis un viņš atzinīgi mātu ar galvu un teiktu- jā, ir dzirdējis par tādu latvieti.

Doma urdījās pa galvu, kamēr nolēmu to izlikt uz virtuālā papīra, lai varētu aplūkot no visām pusēm, kā tā izskatās.

Un izskatās labi, par spīti tam, ka parasti jau mēs paši visādi cenšamies sevi pozicionēt kā mazu un kašķīgu tautu pie Baltijas jūras un īpaši nepriecājāmies par to, kas mums ir.
Bet tomēr. Tomēr varētu (un vajadzētu) priecāties par mūsu tautiešiem. Viņu personību, viņu paveikto, viņu ieguldīto. Par to, ka viņi bija/ir. Par to, ka viņi ir latvieši.

Var jau būt, ka sanāks mazliet nacionālistiski, bet šoreiz tikai par latviešiem. Varbūt, ka nākamo sarakstu vajadzēs veidot neņemot vērā latvisko izcelsmi, bet valstisko piederību? Bet, lai tas paliek kādai citai reizei.
Turpināt lasīt rakstu-Latvieši, ar kuriem lepojas latvieši.

Darījumiem piemērots laiks

Tā nu ir sanācis, ka dzīvojam straujas informācijas apmaiņas laikā, kad nav tā, ka tikai vakarā uzzinām kas noticis Latvijā un pasaulē. Ka nav jādomā kā sazināties ar radiem laukos. Ka nav jāmeklē kāds kaimiņš, kuram vienam visā rajonā ir fiksētā tālruņu līnija. Ka nav jāmeklē divu kapeiku monēta un tālruņa aparāts kaut kur miesta centrā.

Tagad laikam visi, sākot no bērndārznieka līdz lauku omai, ir apgādāti ar kabatas tālruņiem, kas ļauj tos sasniegt (gandrīz) jebkurā vietā un (gandrīz) jebkurā laikā.
Lūk, tieši tas ”jebkurš laiks” ir tas, kas man pēdējā laikā mazliet ne nu gluži traucē, tad vismaz liek par to padomāt. Vai ir kādi pieklājības normas, kas būtu attiecināmas uz mobilo tālruņu lietotājiem?
Turpināt lasīt rakstu-Darījumiem piemērots laiks

Jaunie pašnāvnieki

Šodien braucot ar auto pāri pa Dzintaru viaduktu Jūrmalā pamanīju, ka no Dzintaru dzelzceļa stacijas izbraukušajam vilcienam šis tas aizmugurē neparasts. Īsti saskatīt nevarēju.
Turpināt lasīt rakstu-Jaunie pašnāvnieki