Soctīklu jurģi jeb semestris cilvēcīgāka tvitera gaidās.
attēls no interneta Tviterī es sabiju vairāk kā 15 gadus un sarakstīju vairāk kā 22 tūkstošus tvītus. Sākumā es šo soctīklu īsti nesapratu, bet pēc tam iepazinu un varētu pat teikt- iemīlēju. Tur bija ko lasīt, tur bija kam rakstīt, tur bija kas lasa. Tur bija glīts sabiedrības sadzīviski informatīvs…
Nepareizais vīriešu mēnesis.
Pārdesmit gadus atpakaļ, grupa ļaužu Austrālijā izdomāja, ka saliekot kopā ''ūsas'' un ''novembri'' sanāks laba akcija , lai pievērstu vīriešu uzmanību savai veselībai. Tā teikt- veselu mēnesi audzēju ūsas, eju pie dakteriem pārbaudīties un esmu vesels. Var jau būt, ka Austrālijā (un civilizētā pasaulē vispār) tāda akcija dod arī taustāmus…
Pašvaldību vēlēšanas jeb neliels kopsavilkums no Jūrmalas.
Laikam ar vecumu tā vēlme nerakstīt blogā par politiku iet mazumā, jo sāk niezēt nagi par vienu otru lietu un vērojumu. Šoreiz pavēroju Jūrmalas pašvaldības kandidātu sarakstus. Pavēroju un izvilku no tā visa jūkļa nelielu esenci. Tīri paša lietošanai. Bet ko nu viens lietosi- padalīšos ar šo kopsavilkumu, lai citi…
Bloga dzimšanas diena. Pilngadība.
Agrāk, kad zāle bij’ zaļāka un blogu bija vairāk, tad arī bieži blogārē parādījās raksti ar kārtējo dzimšanas dienas rakstu. Arī es katru gadu martā centos saņemt kādu daļu no apsveikuma komentāriem. Tagad reti kurš blogs vēl ir dzīvs un reti kurš atgādina par savu virtuālo dzimšanas dienu. Vēl retāk…
Ko politiskās reklāmas stabs tev nestāsta.
Pašvaldību vēlēšanas. Laiks, kad vietējās varas pārstāvji velk laukā savas grumbu un pumpu notušētās bildes un līmē pie katra staba. Pie reizes tās parakstot ar saviem darbiem- kurš sabijis amatā, tas ar paveiktajiem, bet, kurš vēl tik cierē tikt domes amatos- tas ar plānotajiem darbiem. Manā dzimtajā un mīļajā Jūrmalā…
Nākotnes nepensionāri.
Laikam jāsāk uzreiz ar to, ka esmu ļoti skeptiski noskaņots par iespēju nākotnē saņemt pensiju, tāpēc arī šis raksts vairāk būs ar kopējo gaisotni, ka pensijas nespīd. Protams, es nerunāju par tiem, kuri pensijā ies rīt vai nākamgad. Vairāk par to paaudzi, kurai tagad ir 50-55 gadi un jaunāki. Zinu,…
Kara trešā gadadiena jeb Eiropas militārā renesanse.
Blogā es cenšos nerakstīt ne par politiku, ne par laikapstākļiem un arī ne par karu. Tikai kara gadadienās ielieku savas pārdomas par kārtējo aizvadīto kara gadu (te var lasīt pirmās un te otrās gadadienas pārdomas). Šogad man gribējās uzrakstīt kaut ko pozitīvu. Kaut ko, kas varētu būt vērtējams ar pluss…
Vecais tālrunis ar dvēseli.
Mobilais tālrunis ir ļoti nepastāvīgs sabiedrotais- te tas ik dienas ir tev blakus, te tas sabojājas vai nokrīt zemē un saplīst. Dažiem taupīgiem cilvēkiem ir pat tā, ka tālrunis nomirst aiz vecuma. Vienalga kāds cēlonis, bet rezultāts ir viens- jāmeklē jauns sabiedrotais (lasi- tālrunis). It kā pasākums gaužām vienkāršs- nopirki,…
Sabiedriskā pašpakalpošana.
Var jau būt, ka iepriekš nepamanīju. Var jau būt, ka iepriekš ar to nesaskāros. Bet nu jau sāk likties, ka tas pieņem epidēmijas apmērus. Cilvēki kļuvuši par rukšiem. Vienaldzīgiem, citus cilvēkus un minimālus sabiedriskās normas ignorējušiem rukšiem. Kur vien dodies, teju vai aiz katra iepriekšējā cilvēka, darba vide pirms tam…