Tāpat kā bilances raksts, arī izlasītā raksts ir tradīcija blogā, kuru turpinu. Šoreiz gan bez otras daļas- plāniem jaunajā gadā. Jo tādu vinkārši nav- visi iepriekšējie ir nesanākuši un arī šogad dzīve ārpus virtualitātes sola pamatīgu aizņemtību. Tāpat, kā aizvadītajā gadā, kad iecienītā palasīšana vakarā biežāk izvērtās par vienkāršu atplīšanu miegā.

Vai šogad būs savādāk? Diez vai. Tāpēc plānot nav vērts. Ņems to grāmatu, kas pie rokas/uzrunā/ir jāizlasa un lasīs. Protams, lasīšu arī Vonnegūtu (šogad noslēdzas maratons), Nobelu, kultūras kanonu un jauno izaicinājumu- ’05.gada literatūru.

Aizvadītajā gadā izlasīju 27 grāmatas jeb 6254 lappuses (vidēji katra grāmata 231 lappusi bieza). Dažas palika puslasītas no kurām tikai pie vienas atgriezīšos (nepaspēju bibliotēkas eksemplāru piebeigt). Izlasīju abus Vonnegūta maratona kontrolpunktus, bet ar Nobelu sanāca vājāk- pusotra grāmata. Lielākais lasāmprieks bija par Kalendāru. Patīkamākais pārsteigums par Stērstes Pasakām un novellēm. Skumjākā vilšanās par Brices Baigajām piezīmēm. Sliktākā lasāmpieredze bija par grāmatu Kāpēc mēs guļam?, kurai sekoja ne tikai bēdīga nopūta, bet arī naudas atprasīšana izdevniecībai un grāmatas atdāvināšana Jūrmalas bibliotēkai.

Vēl aizvadītajā gadā iesāku jaunu lasīšanas izaicinājumu (it kā to man trūktu!)- piektā gada literatūra. Redzēs vai man te izdosies atrast kādu kopsaucēju.

Nobeigumā cerības par vairāk lasāmbrīžiem, vairāk interesantām grāmatām un jūtamu atdevi no PVN samazinājuma grāmatām.