Nosaukums: Kalendārs mani sauc.
Autors: Andris Kalnozols.
Izdevējs: Orbīta
Gads: 2020
LPP: 323

Par grāmatu–
Oskars dzīvo nelielā pilsētā kopā ar mammu. Oskars nekur nestrādā un viņš saņem slimības pabalstu. Precīzāk- saņem viņa mamma. Bet nav tā, ka Oskaraam nav ko darīt- viņš ir ļoti aizņemts. Viņš iemācījās no galvas kalendāru un tagad viņš var nosaukt kad kuram kurā dienā ir vārdadiena. Un vēl viņš meklē naudu. Raksta lugu. Organizē zupas virtuvi un vadā ķerrā vecu tantiņu vārdā Janīna.

Šis nu bija izcili labi. IZCILI! Tiesa, mazliet uz beigām piezagās doma, ka autors te jau sāk pārsālīt ar dīvaino cilvēku dīvainībām un ponija kakāšanu, bet nē- viss bija tik labi, cik vien labi var uzrakstīt par Oskaru Kalnedāru.
Grāmata bija mazliet dīvaina (pozitīvā nozīmē)- sadalīta pa dienām un nedēļām. Tāda kā Oskara dienasgrāmata gada garumā. Kaut kas līdzīgs plānotājam, kuru aizpilda ne ar plānoto, bet izdarīto. Kalendārs.

”Kalendārs mani sauc” spēja pamatīgi sasmīdināt, uzjautrināt un mazliet saskumdināt (atkal jau- pozitīvā nozīmē). Teksti bija asprātīgi un ļoti, ļoti dzīvīgi. Sen nebija nācies lasīt tik patiesu un dzīvu grāmatu. Izbaudīju katru aprakstīto dienu. Oskars, protams, ir ārpus konkurences- izcils tēls! Bet man labāk pie sirds pieķērās Janīna- kabači, braukšana ķerrā, sulīgā valoda un fraiburgers. Tā tante ir labākais, kas noticis latviešu literatūrā pēdējā laikā. Un ne tikai Janīna- visa grāmata ir latviešu literatūras Notikums.

Izlasiet! Noteikti! Labas emocijas un labi padarīta darba sajūta garantēta. Ja kāds pazīst autoru, tad nododiet viņam lielu paldiesu. Un es ar nepacietību gaidu viņa nākamo darbu.

Darba vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.