Pagājusi nedēļa pēc grāmatas izlasīšanas un ir šis tas noticis. Īsumā- izdevniecība atdeva naudu, PTAC atbildēja, ka pēc likuma burta drīkstu atprasīt samaksāto naudu, Jāņa Rozes grāmatnīca iesaistījās sarunā kā starpnieks, laikraksts ”Latvijas Avīze” nopublicēja rakstu, sazinājos ar Jūrmalas Centrālo bibliotēku, lai uzdāvinātu viņiem grāmatu.


Tagad garumā.

Aizvadītajā nedēļā (ceturtdien) uzrakstīju vēstuli izdevējam. Pateicu, ka grāmatai ir ļoti slikts tulkojums un tikpat slikta valoda. Pie reizes bija vairāki jautājumi no sērijas- kā tas varēja gadīties?

Uzrakstīju vēstuli arī PTAC, lai uzzinātu vai sliktais tulkojums var būt iemesls, lai pieprasītu atgriezt naudu. Pirmējā doma nebija to darīt, bet tā kā atbildi no izdevēja nesagaidīju līdz pat otrdienas pēcpusdienai, tad pa to laiku paspēju pārdomāt, ka tā lieta jānodara līdz galam. Jo grāmata ir brāķis. Un, lai saprastu vai to var izdarīt. Pie reizes norādīt izdevējam, ka viņu ”veikums” smagi sit ne tikai pa lasītāju uzticību konkrētai izdevniecībai, bet visnotaļ smagi trāpa visai vietējai grāmatizdevēju kopienai.

PTAC ļoti operatīvi atbildēja jau nākamajā dienā (piektdienā) un paskaidroja, ka divu gadu laikā es drīkstu celt pretenzijas pret pārdevēju vai ražotāju. Tiesa, viņi neņemoties veikt ekspertīzi tulkojuma kvalitātei, ja līdz tādai vajadzībai nonāktu.

Tāpēc uzplijos ar jautājumu pārdevējam (šajā gadījumā grāmatnīcai ”Jānis Roze”)- vai viņi ir saskārušies ar šādiem gadījumiem un ko man darīt, ja vēlos atgriezt grāmatu ar sliktu tulkojumu? Atbildes epastā Jāņa Rozes pārstāve pastāstīja, ka sazinājusies ar izdevniecību un tā esot teikusi, ka man tika piedāvāts atmaksāt naudu. Tā arī bija- kādu stundu pirms Jāņa rozes epasta, saņēmu vēstuli no izdevniecības Helios, kurā bija rakstīts, ka jau aizvadītajā gadā daži blogeri laipni norādījuši, ka tulkojums ir slikts un, ka viņi paļāvušies uz pieaicināto konsultantu. Tāpat tika piebilsts, ka grāmatai bija jāņem vērā autora rakstības stils un oriģinālvalodas teksts. Beigās tika pausta nožēla, ka tulkojums neatbilda maniem valodas standartiem un gaidām.

Jā, vēl bija piebilde, ka visa informācija ir nodota bosiem Igaunijā un viņi izmeklēs šo gadījumu. Un grāmatas eksemplāru nav nepieciešams atgriezt.

Visa sarakste bija korekta, tik īsti atbildes uz saviem jautājumiem nesaņēmu. Bet tas arī nav galvenais. Svarīgi, lai izdevniecība izdara pareizos secinājumus, lai šādas grāmatas neatkārtotos.

Tās pašas dienas laikā epastā iekrita vairākas uzstājīgas vēstules no ”Latvijas Avīzes” žurnālista, kurš gribēja šajā sakarā parunāt ar mani. Parunājām. Izrādās, ka manu sašutumu tviterī pamanījis kāds no redakcijas un tika nolemts par šo uzrakstīt. Ceturtdienas (18.marta) laikrakstā šo rakstienu var lasīt.

Mazliet aizdomājos par šo vienas dienas aktivitāti epastā. Nez, kurš to visu sāka kustināt? Jānis Roze, kad uzzvanīja izdevniecībai Helios? Žurnālists, kurš uzzvanīja Jānim Rozei (izdevniecību un tulkotāju viņam neizdevās aizsniegt)? Vai vienkārši sakrita vienlaikus? Lai vai kā, nākamajā dienā pēc sarakstes ar izdevniecību, nauda bija ieskaitīta kontā. Sazinājos ar Jūrmalas bibliotēku pārstāvi un viņa bija priecīga par apsolīto dāvanu.

Ko var secināt?

To, ka izdevējs savu kļūdu atzina. Atzina, ka grāmata ir brāķis un viņi ir gatavi savu kļūdu labot (atgriezt naudu). Droši vien, ka manam piemēram drīkst sekot arī citi neapmierinātie pircēji (uz šo gan nekūdu).

Kas nav skaidrs? Nav skaidrs, kā šādā situācijā būtu rīkojies grāmatas pārdevējs? Vai Jānis Roze man būtu atgriezis naudu, ja izdevējs ar mani nerunātu? Pēc likuma pienākas, bet kā to (slikto tulkojumu) pierādīt?

Vēl nav skaidrs, kas ir tas sliktuma kritērijs, kuru sasniedzot, var teikt, ka grāmata ir brāķis? Grūti lasīt? Aprautas galotnes un iztrūkuši komati? Aplami iztulkoti termini (cik?)? Nezinu gan, kā šo var izmērīt…

Un kā ar oriģināldarbu? Te tulkotāja nav, bet kļūdu gan var būt steriem. Ar drīkst celt prasību?

Man uz visiem šiem pēdējiem jautājumiem gribētos atbildēt, ka grāmatizdevniecībā šādiem jautājumiem vispār nedrīkstētu rasties, bet izskatās, ka pēdējo gadu laikā kaut kur esam pazeminājuši latiņu. Visi! Gan izdevēji, gan skolotāji, gan pārdevēji, gan arī lasītāji.