Svētdienas braucēji
Negribētu nevienu aizvainot, bet brīvdienās uz ceļiem parādās īpatnēji braucēji, kuri burtiskā un pārnestā nozīmē atbilst kategorijai- svētdienas braucēji.
Nezinu no kurienes viņi ”izlien”, bet uz kopējo fonu viņi izceļas vareni.
Braucot uz laukiem gan brīvdienās, gan darbadienu vakaros var sajust milzīgu atšķirību- pēdējā variantā mājās var atbraukt bez trīcošām rokām, ko nevar teikt par brīvdienām- laimīgi tiekot galā (mājās), acu priekšā ņirb neskaitāmās avārijas situācijas un izteiktas glupības. Te kāds izdomā līkumā veikt apdzīšanu, te kāds tik tikko uz gājēju pārejas nenotriec gājējus, te viens ‘’pazaudējis’’ gāzes pedāli un velkas uz trases ar 70km/h, lai gan atļautais ir 90 km/h, te viens izdomā apdzīt kolonu neņemot vērā, ka pretī brauc automašīna… tā varētu turpināt skaitīt un uzskaitīt, bet jautājums paliek atklāts- kur tādi rodas?!
Nedaudz padomājot izvilku dažus variantus:
-Vīri, (ne)daudz sadzērušies, liek stūrēt savām dāmām, kurām prakse/tiesības nav;
-Vecāki saviem bērniņiem aizdod auto uz nedēļas nogali, lai izklaidējas;
-Pilsētnieki, kuri ikdienā izmanto tikai sabiedrisko transportu;
-Aizmirsuši logā ielikt ”M” burtu;
-Nezin satiksmes noteikumus;
-Neārstējama slimība.
Ir daļa tādu, kas dzen pa pretējo joslo pie jebkādiem apstākļiem. Bet ir arī zināms procents tādu, kurus provocē svētdienas lēnbraucēji. Es pats it kā spēju arī ilgstoši braukt kādam aiz muguras uz tiem 95 un man nav vajadzības noteikti skriet garām, ja tāpat ir zināms, ka tālāk priekšā ir kaudze ar mašīnām un kopumā es slalomojot ietaupīšu minūtes piecas, maksimums desmit. Ja gara kolonna brauc uz 100, braucu līdz ar viņiem. Ja ceļš tukšs, braucu 120-130, taču gadījumā, ja priekšā pagadās kāda fūre, necenšos maksimāli ātri tikt viņai garām. Tie ūberkrutie apdzinēji jau mēdz gudri tirst, ka nav jēga visu laiku braukt uz 130, lai pēc tam 5 minūtes pavadītu uz 90 aiz fūres – bet es ātrumu nepārkāpju tādēļ, lai ātrāk kaut kur nokļūtu, bet gan neaizmigšanas nolūkos. Ir brīži, kad uz 100 braucot jūties tīri labi, citreiz tik tiešām sāk palikt garlaicīgi un prasās tos 110-120 un brīžiem arī vairāk.
nu, nu… – par tiem >100 – lai nu labi noveicas…