Negribētu nevienu aizvainot, bet brīvdienās uz ceļiem parādās īpatnēji braucēji, kuri burtiskā un pārnestā nozīmē atbilst kategorijai- svētdienas braucēji.

Nezinu no kurienes viņi ”izlien”, bet uz kopējo fonu viņi izceļas vareni.
Braucot uz laukiem gan brīvdienās, gan darbadienu vakaros var sajust milzīgu atšķirību- pēdējā variantā mājās var atbraukt bez trīcošām rokām, ko nevar teikt par brīvdienām- laimīgi tiekot galā (mājās), acu priekšā ņirb neskaitāmās avārijas situācijas un izteiktas glupības. Te kāds izdomā līkumā veikt apdzīšanu, te kāds tik tikko uz gājēju pārejas nenotriec gājējus, te viens ‘’pazaudējis’’ gāzes pedāli un velkas uz trases ar 70km/h, lai gan atļautais ir 90 km/h, te viens izdomā apdzīt kolonu neņemot vērā, ka pretī brauc automašīna… tā varētu turpināt skaitīt un uzskaitīt, bet jautājums paliek atklāts- kur tādi rodas?!

Nedaudz padomājot izvilku dažus variantus:
-Vīri, (ne)daudz sadzērušies, liek stūrēt savām dāmām, kurām prakse/tiesības nav;
-Vecāki saviem bērniņiem aizdod auto uz nedēļas nogali, lai izklaidējas;
-Pilsētnieki, kuri ikdienā izmanto tikai sabiedrisko transportu;
-Aizmirsuši logā ielikt ”M” burtu;
-Nezin satiksmes noteikumus;
-Neārstējama slimība.