sture2

Braukājot ar auto un paviršu skatu vērojot apkārt esošo šoferīšu rokas, nevar nepamanīt, ka diezgan daudzi te grēko. To tā var teikt, ja vadās no gudru cilvēku teiktā, ka rokām uz automašīnas stūres jābūt uz 10 un 2. Ja stūres spieķi atļauj, tad- 9 un 3.
Vai kaut kur starp un ap šiem rādītājiem.

Tāpat manīts, ka lielajam vairumam automašīnu vadīt pietiek ar vienu roku. Protams, ja vien otra roka nav uz 6 (no malas neredzama).
Vēl citiem patīk turēt uz 12, bet tas laikam vairāk aktuāls vasarā, kad var pasauļot elkoni.

Pats es neesmu paraugs šajā jautājumā, bet cenšos vienmēr turēt abas rokas uz rata (protams, ne sēžot sastrēgumos).
Šis reflekss vairāk iedzīvojās ne pēc autoskolas beigšanas (lai arī es neatceros, ka instruktors man šo lietu aizrādīja/mācīja/ lika iegaumēt), bet pēc vienas redzētas avārijas, kur, ja pareizi secināju, paprāvs suns bija izskrējis uz ielas un čalis nebija novaldījis mašīnu.
Rezultātā, čalis gulēja uz nestuvēm (mediķi jau bija klāt) un blakus viņam meitene histēriski raudāja.
Nezinu, cik pareizi to bija sasaistīt ar nepareizu roku stāvokli uz stūres (un līdz ar to samazina sev manevrēšanas iespējas), bet toreiz es to sasaistīju. Un tas strādā joprojām.

Interesanti kā šis stūres turēšanas reflekss (gan pareiza turēšana, gan galīgi ne tā pareizākā turēšana) veidojas- no instruktoriem autoskolā, no čomiem pagalmā, pats sevi noskaņo, vienkārši dzīve ļauj atslābināties?

Kā jums šoferīt- ievērojam drošas braukšanas praksi un stūrējam ar abām rokām? Vai arī izmantojam arī visu to, ko stūrēšanai nevajadzētu izmantot- kājas, elkoņus, atvērtas plaukstas… ?