Visi jau laikam paguvuši izlikt savus iespaidus un pirkumus, tad nu es ar, lēnu garu no pakaļpuses čāpojot, padalīšos savos iespaidos no Latvijas Grāmatu izstādes 2017.
Arī šoreiz biju sastādījis sarakstu ar cenām. Saraksts bija pagarš, bet tā kā to mazliet pašvīkāju un sadalīju prioritārā secībā, tad likās viegli pieveicams. Galvenais bija tikt pie LU apgāda, Prometeja un Zvaigznes. Atkarībā no sekmēm, sekoja Mansards, Zinātne, Dienas grāmata un LU LFMI. Un, protams, visi pārējie ar.

Kā parasti, ierados sestdien no rīta. Tā vien liekas, ka tajā laikā turpat ir bijusi vesela gūzma ar grāmatu blogeriem, bet, kā izrādās, es veiksmīgi maskējos veca sakārņa paskatā un mani neviens nepazina. Taisnības labad jāsaka, ka es ar nevienu (gandrīz) nepazinu, tā kā esam kviti.

Ierados un uzreiz devos pie Zvaigznes stenda- biju nolēmis beidzot tikt pie Murakami ”Kafka liedegā” (bildēs matīju, ka tāda tiek tirgota). Ja nebūs Kafka, tad ņemšu ”Dejo, dejo, dejo”. Vai arī ņemšu abas divas. Bet Zvaigznes pārdevējas mani atsēdināja- viss Murakami ir pārdots (vēlāk gan izrādījās, ka nav gan, bet tas jau bija vēlāk un pārāk vēlāk (par šo man bēda, bet gan jau pārdzīvošu.)) un es varu savu grūti sūri sakrāto naudu atstāt citur.

Labi, devos fiksajā aplī novērtēt situāciju. Tauta sarodas, aizletes ļaudis sarosās un runājamās vietās ar sākas kustība. Pēc pirmā apļa atdevu grāmatas maiņas punktā un ātri to caurskrienot paņēmu Mazvērsītes grāmatu par vārda brāli Stabulnieku, kuru tā kā prasījās izlasīt (pat vēl neizpakota, plēvē). Un gāju otro apli.
Šajā aplī no Prometeja paņēmu Sarkanās sacelšanās noslēdzošo grāmatu Rīta zvaigzne. Sarakstā bija vēl Kāpņu pilsēta un Burvju karalis, bet tās nolēmu atstāt uz kaut kad (citādi sieva izrakstīs no mājas grāmatas). Piegāju pie ”Dienas grāmata”, bet savīlos- manām grāmatām cena lielāka kā ikdienā. Tāpat arī ”Zinātne” stendā. Ieslēdzas princips un maks paliek bikškabatā.

Kaut kur apļa pusceļā piefiksēju, ka Rakstnieku istabas skaņa mazliet pārklājas ar Lielo skatuvi un laikam vēl bija kāds troksnis piedevām. Domās izteicu līdzjūtību šajā pārklājumā strādājošo ausīm un apli noslēdzu maiņas punktā- tur paņēmu vēl pārīti grāmatu (no Čapeka jāizlasa par salamandrām un manai nodriskātajai Zelta aunādai dabūju maiņu).
Nākamā apļa sākumā izdevās pārmīt pāris vārdu ar Egitu no Zvaigznes (no manis šampūnietis, ja piepildīsies ”nepazinu, bagāts būsi”). Pēc tam galvenā pieturvieta bija pie LU apgāda- paņēmu ģeodēzijas un kritiskās domāšanas grāmatas. Kursītes grāmatu apčamdīju, bet ņemt sabijos, lai arī sarakstā biju ielicis. Nospriedu, ja paliks nauda pāri, tad ņemšu. Ja nepaliks, tad- nākamreiz. Bildē jau laikam var redzēt, ka nepalika.

Pēc tam parunājos ar Ievu no Kontinents (paldies par grāmatām!) un devos pie izstādes jauniņajiem- LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Internetā jau biju izpētījis viņu piedāvājumu un nospriedu obligāti vienu grāmatu paņemt no sava saraksta. Ko arī izdarīju (”Ienest sveci istabā”- par latviešu literatūras veidošanās aspektiem). Pie reizes parunāju ar jaukajām dāmām, kuras saimniekoja šajā stendā. Prieks, ka viņi (LU LFMI) ir izstādē. Ceru nākamgad viņus tur atkal sastapt, jo man sarakstā palika vēl dažas grāmatas.

Tā kā šogad sestdienas pasākumi neuzrunāja (Danilāns jau tā ir visos maslīdzekļos, ka, ja ne uzrunāt uz tu drīz varēšu, tad vismaz sveicināt noteikti, bet krievu pasākumi Rakstnieku istabā pēc aprakstiem nevilināja), tad tur ne aci ne ausi nevirzīju. Ja nu vienīgi Celma grāmatas prezentāciju gribēju apskatīt, bet tā kā laiks spieda jau ap 11:30 būt ceļā, tad ko tur niekoties ar pusprezentāciju. Devos uz Lauku Avīzes stendu pēc sarunātās paciņas (liels paldies- īpaši par grāmatām abām meitām (mājās Diegabikša grāmatai (beidzot!) tika dota atļauja nomainīties)) un atlikušo piecīti nolēmu notriekt Zvaigznes stendā Simtgadniekam. Tur, kamēr meklēju sarkanos vāciņus, tikmēr pamanīju, ka Kafka nevaid miris– mierīgi gozējas liedegā (plauktā) un smīn par manu palikšanu bešā! Neko darīt, ja no sākuma nedeva, tad beigās neņemšu- atradu savu simtgadnieku (ticis pie jauniem vākiem) un devos uz mašīnu. Laikam pa starpu ieskrēju vēl pēdējo reiz maiņas punktā- dikti gribēju saskatīt tur sērijas ”Stāsti par dabu” izdoto ”Mednieks”. Nesaskatīju. Toties tiku pie ”Filosofija” un Selindžera.

Katrā ziņā maiņu plauktā viss balstās uz veco labo nejaušības principu- paveicās un dabūji! It kā jau tur krāmatas bija vairumā, bet sanāca izlobīt arī dažas pērles. Un, kā novēroju, ne man vienam. Būtu lielāka soma, nekaunība un grāmatplaukts mājās, tad varētu pagrābt vēl dažas grāmatas.

Prieks, ka Grāmatu izstāde pilnveidojas un katru reizi vērojams kaut kas labāks. Arī šoreiz- pie ieejas bija plāns. Tiesa gan, nepabeigts, bet vismaz kaut kas. Ja nākamreiz tur virsū būs salikti izstādes dalībnieki, tad jau varētu arī uzsist pa plecu.
Tāpat prieks par grāmattirgotāju (lai gan ne visu) cenām- ir grāmatas, kas ir nopērkamas lētāk un ļoti lētāk (Zemes pīlāri Zvaigznes stendā pa 4eur)

Joprojām man nav skaidrs, ko tur dara desas un maize? Jā, es saprotu – bizness un tā. Bet grāmatu izstādē jau varētu iztikt bez ēdaļām. Ja nu ikurāt ir vēlme aizpildīt laukumu, tad var pieaicināt kaut ko radniecīgāku grāmatām (kalendāri, burtnīcas, plānotāji, grāmatplauktu ražotāji :)).

Un vēl noteikti ir iespējams labāk noorganizēt trokšņotājus no tirgotājiem- izmētāt pa stūriem, salikt stikla sienas, speciālas teltis. Būs klusāk un intīmāka atmosfēra.

Tā kā citu blogeru atskaitēs manu, ka šo to esmu aizmirsis ielikt savā sarakstā, tad jāapsver doma nākamgad sarakstu taisīt laicīgi un blogā- tad jebkurš varēs papildināt un atgādināt.

0