Nosaukums: Gultā ar svešinieku.
Autors: Džeimss Gripando.
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2016
LPP: 444

James Grippando- Lying With Strangers., 2007.
Tulkojums latviešu valodā- Liene Akmens

Par grāmatu-
Peitone Šīldsa avārijā izglābjas par mata tiesu- daudz netrūka un viņa būtu noslīkusi dīķī, kurā iebrauca viņas automašīna pēc saslīdēšanas uz slidenā ceļa. Visiem liekas, ka tā bija veiksme, bet pašai Peitonei šķiet, ka tas ir kārtējais posms notikumu ķēdītei, kura aizsākusies pirms vairākiem mēnešiem- viņai šķiet, ka kāds viņu vajā un trakākais, ka šis vajātājs zina katru viņas soli.

Spriedzes psiholoģisko detektīvu romānu labākā īpašība ir spēja aizraut un ļaut (likt) lasītājam izbaudīt badīgi ātru lasīšanu un nemitīgu notikumu mainību un, protams, saldajā ir nezināmā ļaundara minēšana. Arī šoreiz- ātri lasot un mēģinot atrast kādu norādi par ļauno, attopies jau izlasījis grāmatu un ar sajūtu, ka sliktais bija pavisam citā virzienā meklējams.

Peitone ir veiksmīga sieviete. Vismaz ārēji viņa atbilst veiksmīgas sievietes standartam- izskatīga, precējusies, ieguvusi labu izglītību, strādā labā darbā, veidojas spoža karjera. Liekas, kas gan var viņai traucēt dzīvot brīnišķīgu dzīvi. Ja nu vienīgi vīrs Kevins, kuram ar to izglītību mazāk veicās un ar darbu vēl mazāk. Nemaz nerunājot par karjeras iespējām. Bet kā jau mīlošs pāris- viņi strīdas un izlīgst.
Pamazām gan viņu starpā rodas aizvien lielāka plaisa, jo pat Kevins negrib ticēt, ka viņa sievai kāds uzbrucis un izraisījis avāriju. Līdz ar to Peitone ar savu vajātāju ir atstāta viena. Emocionāli smago cīņu ar vajātāju un apkārtējo neticību pastiprina vēl dažu Peitones draugu noslēpumainie nāves apstākļi. Un policijai rodas aizdomas, ka vainīgie ir Peitone un viņas vīrs.

Kopumā jāsaka, ka saņēmu no darba visu, kas bija gaidāms. Vienīgi nedaudz traucēja tā peidžeru būšana un pārlieku lielā mīcīšanās melos. Ja par peidžeri skaidrs (mediķi un tie laiki), tad tā nemitīgā melošana (neizrunāšanās) gan nedaudz nogurdināja. Likās, ka nu jau pietiks, bet nē- sakrita jauni apstākļi un bedre rokas aizvien dziļāka. Un atkal kāds kaut ko nepasaka līdz galam, un tas vēlāk īlena veidā izspraucas no maisa. Tā, mazliet pasausi jau tas izskatījās, bet saprotu- stāstam tas viss bija vajadzīgs. Vēl man ļoti nepatīk, ka stāsta beigās kāds no varoņiem, kurš visu laiku ir it kā snaudis, pēkšņi velk no piedurknēm dūžus. Jā, tas ļauj atklāt ļauno, bet, manuprāt, bojā visu stāstu. Un policija ar te neko nepalīdzēja (ne lasītājam, ne varoņiem).

Bet tas viss nāk ārā jau pēc lasīšanas, kad emocijas nosēdušās. Kad bija jāšķirsta lappuses, tad par to visu neaizdomājos, jo vienkārši neatlika laika- bija jāseko notikumiem grāmatā un fona trokšņi paši atslēdzās. Žanra piekritējiem varētu patikt, bet piekasīgākiem lasītājiem atrastos par ko iebilst.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.