Oriģinālnosaukums: Punane Elavhõbe
Valsts: Igaunija/Krievija
Žanrs: Drāma/Krimināla
Lomās: Irina Aduson, Märt Avandi, Sergei Barkovsky, Juhan Ulfsak, Lembit Ulfsak
Režisors: Andres Puustusmaa
Gads: 2010

Par filmu-
Deviņdesmito gadu perestroikas un neatkarības radītais haoss ir atvēris slūžas noziedzīgiem grupējumiem- tiek laupīts, slepkavots un zagts uz nebēdu. Bandīti atrod aizvien jaunas metodes kā paņemt lielo naudu. Arī policijai ir savas metodes kārtības nodrošināšanai.
Tam visam pa vidu nemanot atrodas arī cilvēks- ar mīlestību, ciešanām, nenovīdību, vilšanos…

Nesen pabiju kinoceļojumā uz Lietuvu un atrodoties vēl lielā Zero pozitīvā pēcgaršā, nolēmu apciemot ziemeļu kaimiņus, jo Igaunija (kopā ar Krieviju) šogad aprīlī laida klajā filmu ”Sarkanais dzīvsudrabs”.
Ko dēvē par sarkano dzīvsudrabu, es atstāšu katra paša ziņā (varbūt kāds var uzdrukāt nelielu rakstu par šo lietu?), lai neizstāstītu filmas nianses.

Šis otrais ceļojums nedaudz sašķobīja manu nacionālo pašapziņu- parasti daudziem patīk teikt, ka leišiem un igauņiem viss ir labāks nekā mums. Šoreiz man jāpiekrīt par kino. Pēdējās kaimiņu filmas rāda, ka viņiem ir pat ļoti skatāmi kino. Mums tādas filmas arī noderētu.

”Sarkanais dzīvsudrabs” jau no paša sākuma skatītāju atmet atpakaļ netālajos deviņdesmitajos- automašīnas, apģērbs, vide…. kurš pa jaunam, kurš atkārtoti mierīgi var izdzīvot tos laikus.

Reps, tikko iznācis no cietuma, jau steidz satikt savus, ar likumu ne pārāk draudzīgos, paziņas un lepni viņiem paziņo, ka jādodas ”lietā”- jāspekulē ar sarkano dzīvsudrabu. Peļņa esot neiedomājama. Tā trīs igauņi dodas uz plašo kaimiņzemi, lai sadabūtu preci.

Protams, tas nav uzvalkos tērptu indivīdu brauciens dibināt jaunus biznesa kontaktus. Tās vairāk vai mazāk ir treniņbikses un alkohols. Arī kabatā esošais ierocis ik pa laikam prasās ārā.
Iespējamās lielās naudas un varas apskurbināti prāti nereti sevī nogalina cilvēku, aiz sevis atstājot asiņainas pēdas.

Filma ”Sarkanais dzīvsudrabs” ir skarbs stāsts par apjukušu dzīvi, kurā neatrodas vieta cilvēcīgām jūtām, jo vēlme dzīvot ātri un ar vērienu tām vienkārši neatliek laika.

Dažas ainas ir tik tiešas, ka normālam cilvēkam jānoskurina šermuļi, bet tajā pat laikā ir daži labi citāti (bija pat mūsu Lāčplēsis pieminēts), kuri izraisa smaidu. Piemēram, igauņa neapmierinātais burkšķis, ka viņš tos krievus nošautu, izsauc jautājumu- Ko tik nikns uz krieviem? Viņi tevi ko, par meiteni uztaisīja?
Arī taksista prātojums, ka – ir taču vairāki pribalti– lietuvieši, latvieši, igauņi, bet anekdotes tikai par igauņiem stāsta…

Nobeigumā varu ieteikt doties šādā pašā kinoceļojumā uz Igauniju un pavērot viņu pusmiljonu latu vērto filmu un šīs filmas aktierus darbībā. Īpašs prieks par operatoru- diezgan bieži pieķēru sevi pie domas, ka bilde sanākusi kā mākslas darbs. Skaisti, aizraujoši un sirreāli.

[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Filmas vērtējums:”]
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.