Oriģinālnosaukums: Ares
Valsts: Francija
Žanrs: Grāvējs
Režisors: Jean-Patrick Benes
Lomās: Ola Rapace, Micha Lescot, Ruth Vega Fernandez, Thierry Hancisse, Pierre Perrier
Gads: 2016

Par filmu-
Netālā nākotnē Francija ir bankrotējusi un faktiskā vara pieder varenām firmām, kuras nopirka visus valsts īpašumus un izmantojot milzīgo bezdarbu un nabadzību, izdot pati savus likumus un noteikumus. Arī cilvēku dzīvībām nav nekādas vērtības un tiek veikti dažādi zinātniski eksperimenti un televīzijā demonstrētas cīņas, kurās atlētiem tiek injicētas dažādi dopingi, lai uzvaras būtu iespaidīgākas un nežēlīgākas.
Ares ir viens no šādiem cīkstoņiem, un viņam piedāvā ļoti izdevīgus nosacījumus, lai kļūtu par labāko cīkstoni. Bet viņš saprot, ka aiz tā visa ir daudzu tūkstošu cilvēku nāve un kaut kas ir jāmaina.

Cik vien atceros, šāda tipa filmas ik pa laikam parādās uz ekrāniem- nežēlīga nākotne, kur cilvēks ir tikai izklaide citiem cilvēkiem. Te izskatījās, ka būs mazliet dziļāka doma. Un ja nebūs, tad vismaz būs iespēja paskatīties kautiņus. Ar labi.

Ares jau skaitās veterāns un savos ziedu laikos bija labs cīnītājs. Diemžēl nemitīgā dopingu špricēšana noveda pie slimības un pēc tam viņam nekādi neizdodas atgūt formu. Līdz vienu dienu pie viņa ierodas kādas varenas farmācijas kompānijas pārstāve un piedāvā ļoti izdevīgus sadarbības nosacījumus. Jo tieši Aresa asinis ir unikālas un spēj sasaistīties ar jaunāko medikamentu, kas no viņa izveidos cīnītāju ar pārcilvēciskām īpašībām. Tiesa, ir daži blakusefekti, bet nedaudz piestrādājot tiks atrasta labāka formula.
Jau pēc pirmās cīņas farmācijas kompānijas vērtība vairākkārtīgi pieaug, bet Ares saprot, lai arī viņš ir niecīga skrūvīte varenā mehānismā, kas iznīcina cilvēkus un apspiež revolūciju, viņam ir iespēja visu izmainīt.

Savīlos gandrīz it visā- ne filmai morāle, ne noskaņa, ne arī kautiņi. Likās, ka visus trūkumus varētu glābt ar dažu uzkačātu papucīšu izklapēšanos pa ringu, bet nekā. Jo gluži vienkārši klopēšana bija tīri simboliska- kopā pa visu filmu labi ja pāris minūtes sanāca. Un pat tajās nekādi cīņu konsultanti nebija pieaicināti. Bija tādi brutāli- šņirkt pa zobiem, un viss.

Un arī stāsts bija tāds samocīts- it kā jau neko diži jaunu velosipēdam izdomāt nevajadzēja, bet kaut kas aizgāja pārāk lielā vēlmē uzspiest uz revolūciju, ka aiz tā pazuda visi aktieri un jēga.
Garlaikotu vakaru neizglābs, bet arī sliktāku nepadarīs.

Filmas vērtējums: 5/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.