Klusi, klusi ir jubileja atnākusi. Četrpadsmitā. Četrpadsmit gadus internetā…

Pagaidām man kaut kā izdodas atcerēties šo datumu un, kā jau katru gadu, ierakstīt pāris vārdu virtuālajā atmiņu albumā. Parasti katru reizi pieminēju, ka vajadzētu pieminēt nākotnes plānus un kādas vēl nebūt apņemšanās, bet šoreiz iztikšu bez tā. Vienkārši nekas no tā nestrādā. Grāmatu saraksti neizlasās. Iespēju vairāk rakstīt nerodas. Darbu mazāk nepaliek. Iespēju citus komentēt vairāk nerodas. Tāpat pamazām arī izlaižos un citus blogus lasu aizvien mazāk un retāk…

Ideju gan netrūkst- vajadzētu šo un to, bet izlikt blogā nesanāk. Vienkārši pietrūkst laika. Un tagad jo īpaši- pavasaris jau zemajā startā. Un tas nozīmē, ka lauku darbi jau aicina plānot — sēklas, zemes, stādi, pļaujmašīnas, komposts…

Es gan joprojām esmu noskaņots optimistiski un ceru, ka vienā brīdī es pamodīšos ar domu, ka bērni izauguši, darbi apdarīti, dzīve sakārtota un varu vairāk atdoties grāmatām, kā arī aktīvāk izpausties blogā.

Paldies visiem, kuri mani vēl lasa!