Kad ir ierobežota izvēle vai tādas vispār nav, tad ir viegli. Tiklīdz izvēle ir mazliet lielāka par uzreiz patērējamo, tad piezogas jautājums- ar ko sākt? Kuru ņemt pirmo? Kuru ņemt un kuru nē?

Apmēram tā man tagad ir ar Markesu un Hemingveju. Maziem solīšiem Nobela lasīšanā esmu aizdipinājis līdz šiem abiem dižgariem un nu stāvu izvēles priekšā. No abiem savulaik kaut kas ir lasīts- Simts vientulības gadu, Pulkvedim neviens neraksta, Sirmgalvis un jūra, Ardievas ieročiem (šo gan neatceros vai pabeidzu). Varbūt vēl kāds darbs.

Bet tam nav nozīmes- no atmiņas tie ir pabalējuši un šā vai tā būtu pārlasāmi. Kaut kad. Tagad gribētos saprast ar ko vispār sākt (atkal) iepazīt šos rakstniekus. It kā no bibliotēkas paņēmu Markesa ”Atmiņas par manām skumjajām maukām”. Vai tas būtu īstais darbs ar ko (atkal) iepazīt Markesu? Vai labāk nevajadzētu pamedīt citā bibliotēkā ”Patriarha rudens”? Vai arī pirms ”Patriarha rudens” labāk izlasīt ”Mīlestība holeras laikā”? Varbūt secībai ir jābūt pavisam citai? Tā, lai labāk iepazītu un saprastu šo autoru. Un līdz ar to arī turpinātu lasīt viņa darbus.
Zinu vienu cilvēku, kura palika ”Simts vientulības gadu” pusceļā un tā arī pie Markesa vairs nav ķērusies…. Es negribu šādu pusceļu.

Varbūt šiem abiem autoriem secība nemaz nav vajadzīga? Varbūt tā ir svarīga citiem, piemēram, Remarkam, Londonam vai Heilijam?

Pagaidām, izejot cauri dažādiem interneta resursiem, tā arī nemanīju kaut vismazāko norādi, ka tāda lieta vispār būtu aktuāla. Pamatā ir tikai informācija, kuri darbi ”obligāti” ir jāizlasa. Droši vien tā arī jāpieturas- jālasa populārākie, kurus var dabūt, kurus uzdāvina, kuru pirmo/pēdējo paņem no bibliotēkas plaukta. Ja patiks, uzrunās, iepatiksies, tad viss kārtībā. Ja nē, tad jācer uz ieteikumiem komentāros nākamam lasāmajam gabalam no šī autora.