Kaneti

Nosaukums: Vadonis. Vara. Vārds.
Autors: Eliass Kaneti
Izdevniecība: Minerva
Gads: 1999
LPP: 125

Par grāmatu-
Grāmatā apkopoti pieci Kaneti darbi- Vadonis un vara; Karls Krauss, pretošanās skola; Konfūcijs savās ”Sarunās”; Vārdu paroksismi; Dzejnieka aicinājums.

No Kaneti latviski ir izdotas divas grāmatas- ”Masa un vara” un manis izlasītā ”Vadonis. Vara. Vārds” (vismaz šīs divas es atradu). Droši vien jāpateicas kārtējai nejaušībai, ka tiku pie daudz plānākās VVV grāmatas, jo 400 ar astīti ”Masa un vara” lappuses es laikam mocītu stipri (ļoti stipri) ilgāk kā parastā daiļliteratūrā.

Nē, tikai nepārprotiet- šī grāmata bija ļoti interesanta un, protams, izglītojoša. Bet tā tomēr ir akadēmiskā literatūra, kurai valoda piesātināta ar atsaucēm, svešvārdiem un tādiem teikumiem, kuri prasa ne tikai papildus zināšanas, bet arī papildus uzmanību. Aizmirstiet par diagonālēm, acu pārlaišanām un tamlīdzīgām daiļliteratūras vieglajām pieejām. Te viss ir nopietni.

Ideāls cilvēks ir tas, kas nerīkojas pēc aprēķina.

Parasti priekšvārdus nelasu. Ja vien nav kāda īpaša iedvesma. Te, bez visas iedvesmas, sapratu, ka bez priekšvārda varu pazaudēt pavedienu jau pašā sākumā. Un droši vien labi vien, ka izlasīju. Bija ne tikai noderīgi arī turpmākajā lasīšanā, bet arī interesanti.

Īpaši uzrunāja ”Vadonis un vara”- it kā rakstīt par un ap Hitleru, bet raugoties no šodienas politiskajiem procesiem tīri sporta pēc palasīju to ielikdams Hitlera vietā kaimiņvalsts prezidentu. Atšķirība nekāda. Toties skatījums tiek izmainīts uz abiem.

Arī tās domas par masām, masu pakļaušanu, Hitlera pārcentību, vēlmi pārspēt iepriekšējos vadoņus un pasaules būves, tas viss bija gan izglītojoši, gan interesanti.

Vairums cilvēku patlaban nemaz nespēj runāt, viņi izsakās ar avīžu un publisko mediju frāzēm un, īstenībā nebūdami vienādi, izsakās gluži vienādi.

Mazāk saistīja nākamās trīs nodaļas, kuras īsti nevarēju sagremot. Turpretī pēdējā atkala sajutu to ieinteresētību.

Bija daži citati, kurus tā vien nagi niezēja izrakstīt un palaist tautās, bet sapratu, ka izrauti no teksta, tie pazaudē savu domu. Un visu lappusi pārrakstīt laikam nav jēgas. Bet vienam citātam nenoturējos:

Vara aizsākas izdzīvošanā, izdzīvojušais ir pārāks par visiem. Sava pārākuma uzturēšanai viņiem ir vajadzīga gan mirušo masa, gan dzīvie, kurus var pievienot mirušajiem. Nāves draudi ir varas galvenais instruments un masas pārvaldīšanas līdzeklis. Masa rodas, ja tiek atceltas starp cilvēkiem pastāvošās distances un pārvarētas bailes no saskarsmes ar citiem. masā cilvēks atbrīvojas pats no sevis un dzīvo masas dzīvi, visiem kopīgo, vienlīdzīgo dzīvi. Šādi viņš atbrīvojas arī no nāves, ja vien masa turpina pastāvēt. Nozīme var būt tikai masas nāvei, cilvēks ir nevis atsevišķa būtne, bet gan masas sastāvdaļa, un masas cilvēka nāve nav masas nāve.

Katrā ziņā darbs ir noderīgs un lasot sevi bieži pieķeru pie domas- žēl, ka iepriekš par šo (nosacīti) vācu domātāju, filosofu, dramaturgu, personību nekas nebija ne dzirdēts, ne redzēts.

It kā šis caurums ir aizlāpīts, bet joprojām paliek sajūta, ka būs vien kaut kad jāpieķeras arī viņa otram latviski izdotajam darbam ”Masa un vara”, jo pārāk bieži bija atsauces uz šo darbu.

Cilvēkam nevar nodarīt neko ļaunāku, kā tad, ja nodarbojas tikai ar viņu.

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.