Man jābūt pozitīvam, jāraksta pozitīvi un laimē jāstaro. Tas tā, lai neviens nepārprastu, ka man it kā nepatīk savilkt iknedēļas blogāres apskatus. Patīk. Vismaz tagad es redzu, ka ir ko lasīt, ir ko redzēt un vispār daudz kas ir. Blogu sarakstā jau ir vairāk kā 200 blogi. Un tie visi ir vairāk vai mazāk dzīvi. Tā kā runas par to, ka nav ko lasīt un blogāre mirst, metam pie malas. Viss notiek.

Un šoreiz apskats, lai sāk notikties ar to pašu, ko vienmēr- grāmatām.

Anda piedāvā grāmatu, kura ir redzama arī uz mūszemes kinoekrāniem- Simts soļu ceļojums. Asmo pa vidu vecajām grāmatām izlasa arī ne tik vecu grāmatu- Jūrzemes burvis. Doronike pastāsta par mazajiem troļļiem un lielajiem plūdiem. Kurš vēl nav lasījis Jelgava’94? Jālabojas! Ar steigu! Ņemiet piemēru no Aigas. Iskapic blogā arī par nesen furoru sacēlušo grāmatu- Tumšā puse. Ilze par Laimes projektu. Blogā labasgramatas ir raksts par grāmatu ceļojums uz Maču-Pikču.

Tikmēr Vilis Kasims aplūkojis to interesanto lietu, kurai arī es vienmēr pievēršu uzmanību tiekot pie lietotām grāmatām.

Nobeigumā mazliet bēdelīgais Mairitas raksts par mazkrīzi un izlasītajām grāmatām (jau 50gab). Vēl vairāk nobeigumā Lasītāja par melno kino- Film Noir.

Kur vēl labāka pāreja pie filmu blogiem. Precīzāk- viena bloga, jo šoreiz tikai Sergejs no šīs komūnas atzīmējās ar aicinājumu uz kinoblogeru seansu. Toties kādu seansu!

Gribētos vēl regulāri iepīt kādu tehniskāku rindkopu ar tehniskāka satura rakstiem. Teiksim, tādu kā Endijam par php versijas zara nokalšanu. Vai Adobe akciju fotogrāfiem. Vai pods.lv par wordpress latviskošanu. Te labi iederas arī Ivara Samsung Galaxy Alpha apskats un arī Miķeļa alus baudīšana. Nē, tomēr alu labāk pie nākamās daļas- ēšana un dzeršana.

Laikam ēšanu varētu sākt ar neēšanu, bet interviju- Lindas virtuves blogā ir intervija ar absolutsed.lv bloga autori Ilzi.

Tagad varam pāriet arī pie ēšanas. Un konkrētāk pie kabačiem- to ir vairums- gan kabaču rullīši ar piparmētrām, gan kartupeļu un kabaču pankūkas. No uzdzeramā ir mandeļu piena kokteilis. Tas noderētu arī tiem, kuri vēlas (kuriem vajag) izvairīties no dzīvnieku valsts piena.
Vegus.lv ir raksts par nesen iznākušo grāmatu ‘‘Ēst, lai dzīvotu”, kuru it kā vajadzēja pievienot paris rindkopas augstāk, bet nosaukums saka, ka derēs arī pie ēdamā. Ja kādam gribas mazkūciņas, tad Aija piedāvā recepti (izskatās ņammīgi). Tikpat ņmmīgi izskatās arī dārzeņu tabulē ar piparmētrām. Turpretī Māra rakstā par E-gaļu var uzzināt, kas lācītim slēpjas etiķetē.

Parasti es tās nopietnākās lietas cenšos pietaupīt beigām, bet tagad tā vien nagi niez parunāt par to riebīgo lietu, kas nerāda tevi tādu kādu tu sevi iedomājies, bet tādu, kāds tu esi. Vai arī palasīt par pirmsnāves vēstulēm. Vai Sandras Veinbergas rakstus par skauģiem. Nopietnas domas raisa arī Kristīnes raksts par krieviem un zviedriem un gulaga blogā intervija par mūžīgajiem čekas maisiem.

Lai arī šī ir tā nedēļa, kad visi vairāk vai mazāk ticīgie satiekas Aglonā, šim tematam ir tikai viens raksts- pārdomas pēc Aglonas. Līdzās tam varētu nolikt Oskara rakstu par nošķirto baznīcu no valsts un Didža rakstu par kristīgo meditāciju.

Nedaudz par darbu un pozitīvo ir dejaunkundzes rakstā- Kā būt. Tikpat pozitīvi ir Leldes rakstā par blogdraudzību (jā, ir arī šāds jaunvārds). Mazāk pozitīvi ir digitālās klades rakstā par to, ka cilvēkiem ir problēmas.

Pateicoties cilvēku atsaucībai es varēju gan papildināt Latvijas labāko blogu sarakstu ar interesantiem un man nezināmiem resursiem, gan arī uzzināt, ka mums ir pašiem savs Kalifornijas lācis.

Pozitīvi, negatīvi, nopietni, utt, bet paceļot vajag. Tāpēc paceļosim. Pirms tam gan uzmetīsim acis mūsu pašu sienām– varbūt ieraugās kas interesants.

Una mūs aicina iepazīt viņasprāt labākās un līdz ar to arī mīļākās septiņas vietas Indijā. Anete turpina savas Londonas ceļojuma piezīmes gluži tāpat kā Ints ar Aostas ieleju. Un Kamzolis pavelk svītru Polijai ar pēcvārdu. Tikmēr Agnese iepazīstina mūs un citus ar savu Rīgu. Jānis piedāvā doties uz skaistu un sakoptu Kurzemes pilsētu- Kuldīgu. Turpretī Elza mūs aicina baudīt mieru Cēsu pusē.

Nezinu vai to var nosaukt par mieru, bet Valteram izdevās laba Mālpils reklāma. Domāju, ka uz nākamajiem svētkiem Mālpilī būs tūristu sastrēgumi.

Ceļošana uz Āfriku un ceļošana vēsturē- turpinām lasīt par Āfrikas pētnieku Livingstonu.

Laikam no ceļošanas tas arī viss. Varētu tagad teikt, ka apskatīsim mūziku, bet tā kā mūzika šonedēļ bija tikai Daiņa blogā kā Coldplay un Sofijas Darkas blogā kā Bleachers, tad ar to arī beidzam.

Saprotu, ka rotas un rotaļlietas nav viens un tas pats, bet redzot kā mana jaunākā meita pirmās izmanto kā pēdējās, tad varu samest vienā katlā Kristīnes bloga muļķis kubikus (kubus!) ar mammasrokas rotaļlietām. Jā, arī ar ra001 paštaisīto arkādes spēlīšu aparātu.

Masu medijos pēdējā laikā diezgan daudz bija par degošajiem auto. Arī blogārē šī lieta nav sveša- nodega audi.

Varētu nobeigt ar jauku reklāmu no marketingafans (uzminējāt ko tur reklamē? es nē) vai aicinājumu iepazīt Ritvara rakstā iespēju paglabāt savas balsis vēlēšanām, bet labāk pielikt punktu ar kurpjukastes iedvesmojošo- kad nevar nerakstīt.