Pielietojums mirušajiem, jeb Ziedonis un tviteris.
Mēģināšu tā īsi un kodolīgi. Savādāk biezvārdībā varu kāda par daudz sabraukt. Un sabraukšana nav mans mērķis. Tikai izteikt savas sajūtas.
Tviterī, un internetā vispār, tu vari būt tas, par ko gribi uzdoties. Kaut vai par Imantu Ziedoni (Ziedonis ir piemērā, jo to pamanīju tviterī, citus speciāli nemeklēju). Ņemam vārdu un uzvārdu, sakombinējam pieejamās variācijās, dzejas krājums pie rokas un- aiziet jūriņā! Un Ziedonis ir klonēts pat vairākkārtīgi.
Kāds sociālo mediju guru varbūt ieteiks aplaudēt par ideju kā savākt sekotājus (un vēlāk pārdot kādam?). Kāds varbūt teiks, ka tas nav slikti- kultūra, svaigas dzejas rindas ikdienas, citāti ko retvītot. Kazi, kādam tā varēs ļaut padomāt par sevi kā kultūristu. Parādīt sevi kā maķenīt prātīgāku. Atšķaidīt ikdienas muļķīgos ierakstus ar kaut ko sakarīgu.
Ar nopūtu jāatzīst, ka man tas nav saprotams. Es to vairāk sauktu par necieņu pret mirušo. Un tā vien gribas gan konta turētājus un to sekotājus ielikt vienā grozā ar visiem tiem ”seko mums, RT un saņemsi aifonu” un lielo spēlētāju nelegāli klonētajiem pseidokontiem (draugiem.iv, deifi.lv, portalstvnet-lv, utt) un viņu sekotājiem. Virtuāla perversija.
Es saprastu (un atbalstītu) Imanta Ziedoņa (protams, te varam ielikt arī citu dižgaru, kurš ”dzīvo” tviterī) dzejas mīļotāju vēlmi parādīt tviterī kaut ko no dzejnieka daiļrades. Bet ne ar dzejnieka vārdu, uzvārdu, bildi, profila aprakstu un visu pārējo, kas skaidri nenodala dzejnieku no viņa dzejas mīļotāja.
Ziedonis mums vairs neraksta. Viņam ir cita publika. Nevajag viņu dalīt.
Man gan daudz vairāk tracina tas, ka Tviterī ir konts Dievam – šķiet traki muļķīgi izveidot tādu kontu.
Par Ziedoņa kontiem runājot, personīgi man patīk, ka regulāri interneta vidē parādās viņa dzejas rindas un, kamēr konta uzturētājs pret šo dzejas mantojumu un Ziedoni izturas cieņpilni, tikmēr man pret to nekādu pretenziju nav.
Ja godīgi, tad es šo ideju atbalstu – konta uzturētājs taču nepauž savu viedokli un nepasniedz to kā Ziedoņa sacītu, tā kā, manuprāt, viss kārtībā. + Tiek popularizēta dzeja un jauniešiem ir interese par dzejnieku.
Vai tad konta uzturētājs nav pats Imants Ziedonis? :) Ir taču viņa vārds, uzvārds, bilde profilā….
Ne jau pret dzeju esmu. Pret dzejnieka izmantošanu gan.
It kā jau ētiskāk būtu, ja kontu pārsauktu “Ziedoņa dzeja” vai “Ziedoņa citāti” vai kā tamlīdzīgi, lai nerastos pārpratumi.
Saturu jau tas nemainītu.
Nedzīvojos tviterī, tāpēc īsti nevaru spriest, bet- no vienas puses- ja t.s. Ziedoņa konta saturā ir tikai un vienīgi Ziedoņa citāti, tad varbūt dzejas popularizēšanas nolūkos varētu arī palikt. Bet no otras puses man nopietni nepatīk precedents, ka da jebkurš var noorganizēt kontu ar da jebkuru vārdu. Labi, par Ziedoni, cerams, visiem ir skaidrs, ka cilvēks vairs nav šaisaulē un pat ja parādītos kādam aktuālam notikumam atbilstoši teksti, tad tāpat būtu saprotams, ka ne jau Ziedonis to šobrīd saka. Bet kā tad uz tā fona lai tic, ka jebkura reāla cilvēka vārdā nosauktais konts pieder tieši šim cilvēkam un pauž viņa domas? Varbūt tur vispār nav nevienas autentiskas dvēseles? Vai arī a priori tajā vidē nav nevienas nopietni ņemamas domas??
Ja runājam par dzeju, citātiem, utml, tad, protams, lai viss paliek un nāk klāt.
Es te vairāk pukojos par kontu kā tādu- ar Ziedoņa vārdu un bildi taisīts bez jelkādas norādes, ka ar Ziedoni tam kopīgs tikai viņa dzejas izmantošana.
Savulaik kardināla Pujata fanu pulks pievēra jokdaru uztaisīto viņa kontu. Atšķirībā no Ziedoņa, kardināla konts bija skaidri (laikam) norādīts kā parodija un joks.
Vēl lasīju, ka vienam otram (piem., žurnālistam Guntim Bojāram) ir nācies pasvīst, lai aizvērtu klona kontus. Tā kā droši vien ir jārēķinās, ka sekojot kādam, tu īstenībā vari sekot klonam. Un reālais nemaz nezina, ka viņš atrodas tviterī :)