Zemnieku gaļa. Mājas kūpinājumi. Vecmāmiņas recepte. Eko un bio pārtika. Videi draudzīgs. Tie ir tikai daži no piemēriem, kuri jau kādu laiku nav tas, par ko uzdodas. Protams, ne viss un ne vienmēr, bet pietiekami daudz un pietiekami bieži, lai šos jēdzienus uzlūkotu skeptiski. Tie īstie pazūd šajā jēdzienu viltojumu un devalvējumu barā. Gluži tāpat kā šobrīd viena sabiedrības daļa aktīvi mēģina devalvēt veselu virkni ar jēdzieniem- politiskais režīms, aparteīds, genocīds, autoritārisms, totalitārisms…. Nedomāju, ka tas ir speciāli vai ar kādu tālejošāku nolūku. Drīzāk izskatās pēc prastas muļķības.

Var jau būt, ka vēstures vai politikas lekcijās bija jāspēlē kārtis kamčatkā un šie jēdzieni līdz dzirdei nonāca nepilnīgā apjēgumā. Tik vien atceras, ka tas bija kaut kas briesmīgs. Tātad- droši var šo briesmīguma jēdzienu pārnest uz savu tagadējo pieredzi: Sejautu nēsāšana esot briesmīga. Gandrīz kā holokausts. Verdzība bija briesmīga. Nu ja, gluži kā kvadrātkoda rādīšana lielveikalā. Kā cilvēki jutās aparteīdā? Nu, apmēram kā šobrīd netiekot uz teātri. Pola Pota režīms bija briesmīgs? Jā, bet Kariņa (vai Pavļuta, vai Levita) režīms ir briesmīgāks.
Un tā uz riņķi, un tā bez gala.

Rasisms, antisemītisms, šovinisms, homofobija, fašisms… šobrīd ir sajūta, ka dažiem jebkurš jēdziens der, lai skaļi paustu savu sašutumu par nepārdotu alkohola pudeli pēc noteiktā laika vai netikšanu lielveikalā aizmirstās pases dēļ. Piemēru ir daudz un katrs no tiem devalvē šo jēdzienu patieso nozīmi. Viena sabiedrības daļa šobrīd mēģina pielīdzināt savas maznozīmīgās un pārejošās neērtības uz vēsturiski ļoti sāpīgiem notikumiem, kuru dēļ cieta un gāja bojā miljoni.
Nav taču grūti paskatīties grāmatā vai tīmeklī, kas tad īsti ir genocīds, un vai savas sakāpinātās emocijas vari tam pielīdzināt. Vai fašisms, nacisms un tamlīdzīgi vēstures pekles briesmoņi ir iederīgi tavos interneta komentāros lamājot šībrīža valdību.

It kā jau varētu ļaut šai sabiedrības daļai izklaigāties. Bet vai šādi nesanāk, ka cita sabiedrības daļa atbalsta visu šo sāpjpilno jēdzienu trivializēšanu? Līdz ar šādu notrulināšanu mēs tikai veicinām iespēju tiem atkārtoties. Tepat jau kaimiņos liela daļa ir gatavi atkārtot Otro pasaules karu. Protams, kāds iebildīs- tas jau tikai tāds sauklis…tāds uzraksts uz automašīnas…tāds noskaņojums…tāds nieks… Līdz vienā mirklī tas ”nieks” būs tā izaudzis un pieradinājis pie sevis, ka … kāpēc gan ne!
Tāpēc, manuprāt, būtu stingri jāiestājas pret jēdzienu triviālu lietošanu. Visam ir robežas, un šo mēs, diemžēl, esam jau pārkāpuši. Nu nevajadzētu savā īkšķī ierauto skabargu salīdzināt ar Otro pasaules karu. Nevajadzētu.

Pēdējais, kas tagad peld antiņduru informācijas straumē, ir Kanādas kravu šoferu streika salīdzināšana ar barikādēm. Protams, okupantu jūga nokratīšana ar nāves elpu pakausī ir kaut kas tikpat līdzīgs kā karogots brauciens un bailes no šprices. Ehh…

Nav šaubu, ka valdību var kritizēt. Tāpat nav šaubu, ka vajag pastāvēt par savu taisnību. Sūdzēt tiesā. Cīnīties. Bet nevienam nav tiesību izmainīt šo vēstures sāpi sīknaudā un izbārstīt pa grīdas šķirbām.
Tāda sajūta, ka cilvēki no savas brīvības ir tādā brīvībā, ka viņiem domāt un spriest ar vairs nav brīv.