Nosaukums: Krievināšana.
Autors: Antons Rancāns.
Izdevējs: autorizdevums
Gads: 2014
LPP: 236

Par grāmatu–
Autors aplūko sava dzimtā ciema Nautrāni vēsturi un sūro ceļu, kurā tas pārtapa par Rogovku.

Jau vairs neatceros, kad un kur pamanīju šo grāmatu, bet uzreiz bija plāns, ka man to vajag izlasīt. Tā kā ne grāmatnīcās, ne Grāmatu izstādē man pie tās neizdevās tikt, tad jau biju gatavs padoties. Bet laimīgs gadījums tomēr man ļāva saņemt šo grāmatu.
Tiesa, līdz izlasīšanai mazliet bija jāpagaida.

Izlasīju un varu teikt, ka grāmata pamatīgi liek aizdomāties par lēmumiem, par politiku, par vēsturi un par Latgali vispār. Un par to, kāpēc Latgale joprojām ir tik izlecoša uz Latvijas fona.

Protams, autora skarbais vērtējums dažbrīd izskatījās pēc pārāk sabiezinātām krāsām, bet ne mirkli nebija sajūta, ka autors pārspīlē vai kaut ko izfantazējis. Tieši otrādi- iespaids par viņu, kā par ļoti erudītu savas zemes patriotu. Līdz ar to gan vēsturiskie fakti, gan viena vai otra interpretācija likās ticama un labi pamatota.

Nav tā, ka tikai Nautrāni/Rogovka te būtu aplūkoti. Te pamatā bija visas Latgales vēsture- ar Katrīnas II politiku, nežēlīgu muižnieku Nikolaju Rozenšildu-Paulinu un tautas nodzirdīšanu. Un visam pāri latgaliešu mērķtiecīga nīcināšana ārā- gan no mājām, gan no kartes, gan no vēstures, gan pašu ļaužu apziņas. Valodas kropļošana un aizliegšana, migrantu iesūtīšana, latgaliešu aizsūtīšana uz Krieviju. Un atkal jau- tautas nodzirdināšana daudzajos krogos, kuri muižniekiem nesa pasakainu peļņu.
Nepietika ar divsimt gadu zem muižnieku zābaka, vēl arī smagi sita Neatkarības karš un padomju okupācija. Par pēdējo runājot- tāda sajūta, ka Latgalē bija īpaši daudz savas tautas bendētāji. Laikam tas ir likumsakarīgi, ja jau pāris gadsimtus cilvēcība te ir nīcināta ārā.

Autors nesaudzīgi apraksta latgaliešu dzīves bendētājus un dīkdieņus, kuri pie katras varas centās izplēst no savas tautas kādu miesas gabalu. Viņš savos vērtējumos ir skarbs un tiešs. Un nevar nepiekrist. Jau lasot bija nespēcīgas dusmas un žēlums, kur nu vēl dzīvojot uz vietas un lielu daļu no tā visa piedzīvojot. Un tāpēc nav brīnums, ka Latgalē joprojām atrodas apdzīvota vieta ar krievisko nosaukumu Rogovka- gluži kā piemineklis nespējai pacelt galvu un iztaisnot plecus.

Mazliet gan labāk prasījās noslīpēt rakstīto, jo dažviet doma pārklājās un dažviet bija arī pa kādai kļūdiņai. It kā autorizdevums, bet tomēr- grāmata ir grāmata.

Manuprāt, šī ir ļoti laba un izsmeļoša grāmata par Latgali un tās vēsturi, kura atver mazliet citu dimensiju vēstures redzējumam.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.