Februāra beigas nozīmē, ka blogā jāraksta iespaidi par pēdējo Latvijas Grāmatu izstādi.
Šoreiz gan man tie iespaidi tika atšķaidīti ar turpat kaimiņos notiekošo izstādi ”Skola 2018”- oi, tas ar bija ieraksta vērts pasākums (joprojām moka ziņkāre- ko tur darīja Rīgas krēslu fabrika?), bet kopumā iespaidi līdzīgi iepriekšējiem gadiem.
Tāpat kā iepriekš ir izdevniecības, kuras cenas uzskrūvē. Un kuras noskrūvē patīkami zemas. Ir glītas jaunās grāmatas un tikpat glītas iepriekš matītās. Katrā ziņā maciņam ir gana plašas iespējas tapt plānākam.

Mans plāns ar ”apmēram pāris grāmatas” (jā, bija arī sagatavots paplašinātais saraksts) apgāzās jau pie pirmajiem diviem stendiem- pie Neputna tomēr bija jāņem ”Mare nostrum” un pie LU LFMI bija jāņem ”Fin de siecle”. Tad sapratu, ka šoreiz sanāks ”apmēram reiz divi”.
Saņēmu no ”Kontinenta” dāvanu (paldies!) un devos uz maiņas punktu aplūkot tā piedāvājumu. Šoreiz gan nācās vilties- plaukti ar krievu grāmatām un no latviešiem tik pustukša lete. Un vēl tas neērtais izkārtojums, kad šauras caurejas un daudz cilvēku rada pavisam neērtu kombināciju. Neko darīt, gāju apgaitas aplī ar domu pienākt te vēlāk vēlreiz.

Nopirku abām meitām pa grāmatai un devos pēc Māras Zālītes jaunākās grāmatas, kura ar pārizdotajiem ”Pieciem pirkstiem” nu ir nopērkama ”Dienas grāmatā”. Turpat pie viena arī iegādājos svarīgo ”Pēc kara”.

Tā kā maka saturam tuvojās finita, tad palika pēdējais pieturas punkts- ”Prometejs” ar divām grāmatām- it kā bērniem mērķētā ”Tumšmute” un ”Burvju” turpinājums ”Burvju karalis”.

Tas ar pirkumiem arī viss- tik jānoiet pēdējais goda aplis, lai varētu vairāk iespaidus un idejas nākamajai izstādei noķert (pie LU apgāda jau piefiksēju nākamā gada pirkumu).

Vēl nogāju gar maiņas punktu (atkal nekā) un, Račko grāmatas prezentācijas skaņām pavadīts, devos uz durvju pusi.