Oriģinālnosaukums: The Worst Person in the World/ Verdens verste menneske
Valsts: Norvēģija/Francija/Dānija/Zviedrija
Žanrs: Drāma/Komēdija
Režisors: Joachim Trier
Lomās: Renate Reinsve, Anders Danielsen Lie, Herbert Nordrum, Hans Olav Brenner, Vidar Sandem
Gads: 2021

Par filmu–
Jūlija studē medicīnu Oslo universitātē, bet pēc kāda laika viņa nolemj pamest studijas un studēt psiholoģiju. Vēl vēlāk viņa pievēršas fotogrāfēšanai un nodibina attiecības ar piecpadsmit gadus vecāko Akselu. Pamazām viņa jūt, ka šīm attiecībām nav nākotnes un viņa nolemj pamest Akselu. Arī nākamās attiecībās viņa pamana to pašu nedrošību un bailes no nākotnes, kas viņu vajājušas visu dzīvi.

Parasti jau vienā filmā līdzpastāvoši žanri drāma un komēdija ir priekšnoteikums jautrai un dažbrīd pat melnai filmai. Arī te šie abi žanri it kā bija, bet ar to komēdiju te bija tā…pareizāk sakot- tās te nebija. Ne tā, ka nebija smieklīgi (dažviet bija), bet kopējā filmas gaitā šie smiekli izšķīda kā nenozīmīgi.

Filma sadalīta divpadsmit daļās ar epilogiem, prologiem un ko tik vēl ne. Un visās galveno lomu spēlē Jūlija- tuvu pie trīsdesmit gadiem, bet joprojām nespēj nostāties uz kājām. Vismaz tā filmā izskan, lai arī dažbrīd liekas, ka galvenā varone diezgan stabili stāv uz abām kājām. Jā, ir problēmas attiecībās. Arī pārdomu brīži ir smagi un varbūt arī nevietā. Bet nekas īpašs.

Filmā parāda parastas ģimeniskas attiecības, kad jaunais pāris risina savas problēmas un sastopas ar pārdzīvojumiem apmeklējot radiniekus vai draugus. Tā, mazliet nebēdnīgi un erotiski izpaužas.

Ļoti pozitīvi izskatījās operatora darbs, kurš ar savu trīcošo kameru un mainīgajiem tuvplāniem ļāva būt klātesošam filmā. Arī skaņa bija ļoti dzīva un patīkami klausīties.
Īpaši pie sirds gāja halucinogēno sēņu kadri- mazliet jautri, mazliet nopietni un tajā pat laikā dziļi un uzrunājoši. Arī iemīlētā pārīša kadri ar nekustīgo apkārti likās ļoti labi pasniegta.

Lai arī filma it kā ir viegla, tā ir ar pamatīgu svaru. Un uz beigām šis svars pamatīgi pieauga. Ja vēl ieklausās vārdos (īpaši komiksa zīmētāja vārdos), tad smagums paliek jūtamāks. Vienīgi paliek mulsums par to, kas ar šo filmu tika mēģināts pateikt. Bet tas jau laikam jāizlemj katram skatītājam pašam.
Filma nav gruzīga. Tā ir ar savu šarmu un filozofiju, kura var atstāt kādas nogulsnes dvēselē.

Filmas vērtējums: 8/10
Citu filmu un seriālu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.