Oriģinālnosaukums: Книга мастеров
Valsts: Krievija
Žanrs: Pasaka
Lomās: Леонид Куравлев, Валентин Гафт, Ольга Аросева, Александр Леньков, Ирина Апексимова
Režisors: Вадим Соколовский
Gads: 2009

Par filmu-

Pasaulei draud briesmas, jo tuvojas tas laiks, kad Akmens Kņaziene kārtējo reizi nolaupīs akmens meistaru, kuram no burvju akmens ir jāizveido lieta, kas Akmens Kņazienei ļaus valdīt pār pasauli. Ivanam, kurš vēlas kļūt par akmens meistaru, priekšā ir grūts uzdevums- izglābt savu mīļoto no ļaunās kņazienes rokām un glābt pasauli.

Lielākai daļai cilvēku bērnība saistās ar pasakām- vai nu pašu lasītām vai vecāku un vecvecāku lasītām. Varbūt kādam arī ar pašizdomātām. Man atmiņā ir palikušas krievu pasakas, ko ar lielu interesi skatījos pa padomju telekanālu. Ja pareizi atceros, tad svētdienās rādīja raidījumu ”Ciemos pie pasakas” (В гостях у сказки), kur varēja iepazīt gan Raganu, gan Nemirstīgo Kaščeju, gan pūķi, gan muļķīti Ivanu, gan … sarakstu varētu turpināt vēl ilgi.

Liela daļa no šī saraksta ir atrodama filmā ”Meistaru grāmata”, kas ir pirmais Disneja studijas kinodarbs Krievijas teritorijā. Taisnības labad gan jāsaka, ka liela filmēšanas daļa notika Baltkrievijā, bet tas jau ir sīkums. Galvenais ir fakts, ka Disneja studija uzsākusi šo 8mlj dolāru vērto sadarbību ar Krievijas kino meistariem, kas ļauj vēlreiz un nedaudz jautrā gaismā ieraudzīt pasaku varoņus.

Spriežot pēc atsauksmēm Krievijas medijos, tad rezultāts tiek uztverts divejādi- viena daļa sašutusi par folkloras zaimošanu, turpretī otri- sajūsmā par jautro un svaigo skatu uz vecajiem pasaku tēliem.

Es piederēšu pie pēdējiem, jo man filma patika. Ne tik daudz jauno paaudzes aktieru iejušanās lomā un nedaudz samocītā filmas gaita (nav viegli tik daudz pasakas sagrūst vienuviet), kā ik pa laikam uzplaiksnījušais humors un ļaunie tēli pozitīvākā gaismā nekā iepriekš redzēts. Protams, arī modernā laikmeta elpa bija gana jautra- piemēram, kamolītis, kurš ripodams rāda ceļu, šoreiz uzvedās kā TomTom GPS automašīnai. Vai Valentīns Gafts kā burvju spogulis (seansa beigšana kā televizoram), arī raganas žogs aprīkots ar signalizāciju, semušku graušana utt.

Arī zirga jautājums Ivanam – ‘А ты точно не дурак?’ (Tu tiešām neesi muļķītis?), un tālākais zirdziņa-kuprainīša citētais teksts. Mīlīgi un jautri.

Filmu kā pasaku uztvert palīdzēja arī tas, ka filma ļoti bieži scēnas nomainījās kā grāmata- filmas kadri pārgāja zīmētā attēlā un tika pāršķirta lapa uz nākamo attēlu, kurš pārgāja filmā.

Šaubos, ka filma varētu būt domāta bērniem vai tiem, kuri nav iepazinuši šos pasaku tēlu pa īstam, bez modernā humora. Tā teikt- var rasties nepareizs priekšstats. Visiem pārējiem var sanākt jautri atskatīties uz bērnu dienu pasakām un varbūt sanāks noķert kādu sentimentu uz atkārtotu pasaku noskatīšanos.

It kā pasakas parasti beidzas labi, un man aprakstu vajadzētu beigt uz pozitīvākas nots, bet laikam nāksies nedaudz atšķaidīt pozitīvismu- dažreiz likās, ka ir pārlieku pārcentušies ar specefektiem (pie tam jau nedaudz redzētiem) un tikpat daudz likās, ka filmā ir trāpījušies lieki kadri, kas nedaudz nelīmējās kopā ar filmas notikumiem. Visādi citādi- jauka pasaka.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.