Oriģinālnosaukums: Bunraku
Valsts: ASV
Žanrs: Grāvējs/Drāma/Fantastika
Režisors: Guy Moshe
Lomās: Josh Hartnett, Demi Moore, Woody Harrelson, Ron Perlman, Gackt
Gads: 2010

Par filmu-
Nenosakāma nākotne, kurā aizliegti šaujamieroči un varas groži pieder stiprākajam.
Noslēpumains svešinieks un japāņu samurajs ierodas pilsētā, kurā valda Mežcirtēja banda. Tā nosaka kārtību, iekasē nodevas un terorizē iedzīvotājus. Lai arī abi ieradušies katrs pa savu ceļu, viņi drīz vien apvieno spēkus, jo mērķis viņiem ir kopīgs.

Droši vien tagad daudzi manā virzienā laidīs nicinošus un neizpratnes pilnus ”phhhe”, bet ko lai dara- mans subjektīvais skats man neatstāj izvēli. Desmitnieks ir jāliek.

Bunraku ir tradicionālais japāņu leļļu teātris. Un filmas nosaukums arī izsaka visu filmā notiekošo- dzīve ir teātris un cilvēki ir tā aktieri. Nodrāzts sakāmais līdz riebumam, bet strādā.

Atzīšos, filmas aktieri nebija noteicošais izvēlē ”skatīt/neskatīt”, lai gan katrs var pārliecināties, ka pamatsastāvam ir nolasīts pieklājīgs sastāvs. Tieši filmas atmosfēra bija tā, kas piedūrās kā pirmā.
Laikam šī ir viena no tām filmām, kur aktieri mazliet paiet malā, lai netraucētu izpušķotājiem, kuri te bija pastrādājuši godam. Vismaz gar acīm ņirbēja raibs fons ar komiksu gaisotnē ieturētiem zīmējumiem, glīti pārdomātu montāžu un visnotaļ jaukiem kaujas skatiem. Un jā- pasniegti ar mazu devu humora.

Tas viss liek prātam aizmirst to, ka vajadzīgs arī kāds sižets, dialogi, koncepcija, konsolidācija, kontribūcija… Protams, ir arī kāda daudz maz sakarīga līnijas pa kuru virzās filma, lai gan skaidrs par ko ir runa un ar ko tā beigsies, ir jau pirms filmas skatīšanās. Bet tas netraucē, jo gala produkts ir sanāci ļoti baudāms- stilīga filma ar stilīgi ģērbtiem aktieriem, stilīgi veidotu fonu, stilīgi pasniegtiem ekšena momentiem (kurš gan nav spēlējis datorspēlītes, kur jāiet pa stāviem un jāsit katram, kas kustas?).
Filma ar labi noslīpētu šarmu, kura to saglabā līdz finišam.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.