Neaicinātais OCTA rēķins.
Patīkami ir saņemt atgādinājumu par tuvojošos octa polises beigu termiņu. Tas dod zināmu drošības sajūtu, ka tu ne tikai neaizmirsīsi, bet arī tev neļaus aizmirst. Un tad, kad būs laiks, tad piesēdīsies pie datora un aplūkosi, ko saka gan octa kalkulatori, gan iecienītā apdrošinātāja mājaslapa. Parasti šie atgādinājumi nāk nedēļu…
Pensionāru sabiedriskie brīvbraucieni.
Atdevu savu auto servisā un tālāk devos ar sabiedrisko. Tā kā ikdienā man šāds ''prieks'' neķer, tad man katrs brauciens ir kā piedzīvojums ar kuru taisni vai prasās padalīties blogā. Šoreiz sabiedriskajā busā biju nejaušs klausītājs divu pensionētu kundzīšu sarunai. Kamēr acis grāmatā, tikmēr ausis palaistas savā vaļā un klausās…
Klienti nāk un iet. Bizness paliek.
Ja rodas vajadzība pēc kaut kā, bet pašam nav prasmes vai iespēju to uztaisīt, tad meklējam cilvēkus, kuri to lietu pieprot. Ja izdodas atrast, tad ir labi- tev ir vajadzīgā lieta un prasmīgajam cilvēkam ir samaksa. Man it kā izdevās atrast. Bet saruna virzījās tā, ka pēc tās bija cieša…
Dziesmusvētku histērija.
Bērnu sestdienas ģībšana Dziesmusvētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā aizsāka nelielu panikālu histēriju tviterī. Un īsā laikā tika savērptas dažādas varbūtības un mistērijas-noģībušo bērnu skaits izauga no pāris desmitiem līdz simtam; saindēšanās ar ēdienu; nepietiekama fiziskā sagatavotība; visa ģībšana notiek viena kolektīva ietvaros; Bērnu slimnīcā jau vairāk kā 60 bērni; organizatori ir…
Mediķu skricelējumi e-laikmetā, jeb pazudis rokrakstā.
Ikdienā mēs varam elektroniski darīt gandrīz visu- iepirkties, sazināties, sūtīt svarīgus dokumentus, Bet nevaram neko pasākt ar citiem svarīgiem dokumentiem- ārstu izrakstītām receptēm, nosūtījumiem, slē Lai saņemtu kaut ko, ir jādodas pie ārsta. Lai atdotu kaut ko- atkal pie ārsta. Vispār, lai tiktu pie ārsta, ir jādabū no cita ārsta…
Izstaipītais ričuračs, jeb Jūrmalas autobusu maršrutu shēma.
Tagad moderni ir gānīties par Rīgas satiksmi. Es būšu nemoderns un pagānīšos par Jūrmalas pilsētas satiksmi. No šodienas esot sarakstos izmaiņas. Nolēmu apskatīties pilsētas oficiālajā mājaslapā. Un pamanīju to, ko var redzēt šī raksta sākumā. Taisnību sakot- biju jau agrāk pamanījis, bet kaut kā neiedziļinājos. Tagad iedziļinājos. Precīzāk- mēģināju iedziļināties,…
Mans policists- nenopietns cilvēks.
Vienu dienu iegāju vietējā lielveikalā, lai paveiktu, to, ko parasti lielveikalā dara. Un iekšā esošajā ļaužu masā pamanīju it kā pazīstamu seju. Kamēr mans iekšējais disks griezās, lai saprastu, kur šo seju esmu redzējis un kāpēc es to atceros, ievēroju, ka sejas īpašnieks ir ģērbies pašvaldības policijas formā. Un atpazinu!…
Pielietojums mirušajiem, jeb Ziedonis un tviteris.
Mēģināšu tā īsi un kodolīgi. Savādāk biezvārdībā varu kāda par daudz sabraukt. Un sabraukšana nav mans mērķis. Tikai izteikt savas sajūtas. Tviterī, un internetā vispār, tu vari būt tas, par ko gribi uzdoties. Kaut vai par Imantu Ziedoni (Ziedonis ir piemērā, jo to pamanīju tviterī, citus speciāli nemeklēju). Ņemam vārdu…
Bābu sindroms.
Zināt ar ko ir pilni šodienas vietējie mediji? Ar prezidentūru! Ar to, ka tā nevis ļauj mums sajusties kā šefiem, bosiem un prezidentiem, bet ar to, ka liek mums palikt vājiem un gļēviem. Liek sevī sameklēt bābas- Ko teiks citi? Ko padomās visi? Kas notiks un ko ietekmēs? Uķiuķi vienam,…