Category: cemme

basketbols ir, atkārtojumu nav

Sākšu ar to, ka pateikšu lielu paldies mūsu basketbola izlasei, par to feino basketbolu, ko viņi nodemonstrēja pēdējās pārbaudes spēlēs. Tagad gaidām tikpat feinu sporta izrādi arī sestdien spēlē pret Krieviju.
Turpinājumā par virsraksta otro daļu- atkārtojumi.
Nezinu kas traucē Latvijas Televīzijai savas sporta pārraides nodrošināt ar vairākiem atkārtojumiem pēc katra vairāk vai mazāk ievērības cienīga notikuma sporta laukumā. Trūkst, cilvēku, tehnikas, zināšanu? Vai arī to viņi uzskata tikai par lieku greznību un nevajadzīgiem izdevumiem? Negribētos ticēt, jo, lai piesaistītu vairāk skatītājus (arī reklāmdevējus) ir nepieciešams izveidot arī krāšņāku izrādi. Skatītājiem taču ļoti patīk, ka viņu acis priecē ar vairākiem atkārtojumiem no vairākiem skatupunktiem. Nevar jau arī teikt, ka atkārtojumu nebija vispār. Bija, bet spēles gaitā tos rādīja reti. Visu koncentrēja uz pārtraukumiem, lai gan spēlē ir ļoti daudz momentu ko televīzija var aizpildīt ar atkārtojumu no pirms mirkļa notikušajām epizodēm.
Var jau priecāties, ka spēli vispār pārraidīja televīzija un ka vispār rādīja atkārtojumus, bet  nevajadzētu pie tā apstāties- skatītāji taču ir pelnījuši ko labāku.

fiksā ceļazīme

Sākšu ar mazu ģeogrāfisku ievadiņu- netālu no manas darba vietas ir ne pārāk gara ieliņa, kura vijas starp dzelzceļu un daudzdzīvokļu mājām. Šo ieliņu iemīļojuši vietējie autobraucēji, jo tā var ‘’nogriezt’’ vienu krustojumu, lai nesēdētu pie luksafora. Ieliņai abos galos uzlikta ceļazīme ‘’dzīvojamā zona’’ (laikam tā to sauc), līdz ar to šeit mīlēja apgrozīties ceļu policija, jo reti kurš no autovadītājiem brauca ar tik mazu ātrumu.
Vakar braucot pa šo ieliņu pamanīju (atzīšos- nejauši), ka tā pēkšņi ir pārtaisīta pa vienvirziena ielu- vienā galā ir uzlikts ‘’ķieģelis’’. Zīme ir uzlikta pavisam nesen- man jau liekas, ka tas bija tikai vakar.
It kā jau skaidrs- satiksmes plūsma caur dzīvojamo zonu ir jāsamazina. Tikai nebija skaidrs (īstenībā jau ir skaidrs) kāpēc ceļu policija cītīgi ķēra autobraucējus, kuri neievēroja šo pēkšņi uzradušos ‘’ķieģeli’’ un kā parasti devās savā ierastajā maršrutā. Ceļa zīmes jāievēro, arī tas ir skaidrs, bet ja tā zīme pēkšņi uzrodas tavā ikdienas maršrutā. N-tos gadus braucis godīgi pa savu maršrutu un pēkšņi bāc- pārkāpējs! Nebija smuki no policistu kungiem. Būtu ļāvuši autobraucējiem pierast, noteiktu kādu nedēļu aklimatizācijas periodu. Vismaz savlaicīgi būtu izlikuši brīdinājuma zīmes, ka šeit drīzumā būs jaunas ceļa zīmes, gatavojaties, esiet modri. Bet nē- aptur automašīnas, savāc papīrus un drātē! No malas tā izskatījās pēc baigās netaisnības. Nu nav tā smuki, nav.

sajutos vienaldzīgs…

Šī sajūta radās veikalā- šodien pēc darba nolēmu iegriezties netālu no mājas esošajā bodītē un nopirkt šādus tādus ēdamos niekus. Doma bija laba (es pat teiktu garšīga), bet nesanāca- nelielajā veikalā biju viens no trijiem pircējiem (divi bija ieradušies pirms manis) un divas pārdevējas (dirnēja aiz letes blakus nodaļā). Pārējās pārdevējas laikam bija izgājušas.
Tās pārdevējas, kuras atradās veikalā tā arī mums nepievērsa nekādu uzmanību, lai gan es tur pavadīju vairāk kā piecas minūtes (stāvot pie kases). Cik ilgi tur atradās pirmie divi pircēji (arī dirnēja pie kases), es nemāku sacīt. Ierados pēc viņiem un aizgāju pirms viņiem.
Jocīga sajūta pārņēma. Laikam neesmu pieradis, ka mani pilnībā ignorē kā pircēju…

mans pirmais mēģinājums pirkumam internetā

par moneta.lv

Kādu laiku atpakaļ, cilvēki, kas ir (vai pa pusei ir) numismāti, saņēma savos epastos paziņojumu par jaunas interneta vietas dzimšanu- moneta.lv. Pieļauju domu, ka ar monētu krāšanu nesaistītiem cilvēkiem šādas vēstules nesūtīja.
Es tā kā mazliet sapriecājos, jo dikti sen jau gaidīju, kad pie mums Latvijā beidzot parādīsies normāla lapa ar normālu informāciju par monētām, banknotēm, vērtspapīriem. Pašam uz ko tādu tomēr rokas un prāts ir pa īsu. Arī laika ziņā šis pasākums prasa mežonīgus ieguldījumus- raksti ir jāgatavo, informācija jāvāc, īsāk sakot- lai lapu uzturētu labā formā, tā ir jābaro ar labu informāciju.
Lapu saņēmām, bet izskatās, ka ar to arī viss pačibējis- jauni raksti vairs neparādās, cita veida jaunumi vai informācija ar noveco…. Varēja jau pieciest, ka gandrīz visi raksti ir krievu valodā, bet nebiju domājis, ka tik ātri nāksies pieciest pašu rakstu iztrūkumu.
Vienīgais, kas šobrīd tur dzīvo (vismaz man tā izskatās) ir sludinājumu sadaļa. Laikam tāpēc, ka Latvijā monētu pirkt, pārdot un kolekcionēt gribētāju nekad nav trūcis. Pašlaik tas arī ir vienīgais labais moments- šādā veidā var savas pārdodamās monētas atrādīt lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ar ss.lv  palīdzību.
Atliek vienīgi žēli nopūsties par šī projekta īso dzīvi un vispārīgo nespēju Latvijā uzturēt interesantas un noderīgas interneta vietnes. Vai varbūt nemaz nevajag pūst, bet ķerties pašam klāt? Varbūt šādu numismātisku informāciju varētu pasniegt uz bloga paplātes? Sanāktu labs blogs ar specializāciju par naudiņām.

impotentā opozīcija

Kādam mūsu tagadējā valdība īsti neiet pie dūšas, kādam tā riebjas caur un cauri, vēl kādam prasās to nomainīt pret labāku (protams- demokrātiskiem un likumīgiem līdzekļiem)…. Bet kāpēc? Kāpēc valdība visiem (ok, ok –gandrīz visiem) riebjas, bet tālākas rīcības nekādas?
Kāpēc neviens neizmanto šo labvēlīgo vidi valdības nomaiņai, lai ieceltu varas krēslos savus ideālos politiķus? Kāpēc vispār ir nonācis tik tālu?
Nez kāpēc, man visi ceļi ved pie opozīcijas. Precīzāk- pie tās neesamības. Neatceros, kad Saeimā ir bijusi tik impotenta opozīcija. Neviena īsti spēcīga un laikā izspēlēta kārts, lai izceltu saulītē kādu nejauku lietiņu no pozīcijas darbiņiem. Neviena kārtīga rezultāta, kas ļautu tautai uztvert, ka par to rūpējas. Tikai tukšu akmeņu mešana, pat ne mešana- ripināšana, pozīcijas virzienā. Pie tam vēl neprecīzi.
Šobrīd liekas, ka opozīciju var pārdēvēt par balastu, tukšo krēslu aizpildītājiem, politiskiem manekeniem. Nebūtu prezidente pametusi sprunguļus, tad laikam valdības rati tā arī visu laiku ripotu tajā virzienā, kurā tos Aigars kučierētu. Vai tad opozīcijai nav sprunguļu? Vai arī tā vēl nav tikusi skaidrībā par to, kuru sprunguļa galu laist spieķos pirmo- A vai B?
 Ehh, būtu mums spēcīga opozīcija, kas tautai labvēlīgu lēmumu pieņemšanā atbalstītu valdību, bet nelabvēlīgu- uztaisītu kārtīgu valdībtrīci, tad valsts būtu varena un valdība tautai mīļa. Un nebūtu pirms katrām vēlēšanām jāgaida jaunā cerībpartija, kurai pollūcija notiek vēl tālu līdz seksa beigām un jaunam cēlienam tā arī nesaņemas.
Manuprāt, jāsāk lamāt opozīcija- varbūt tā varētu viņiem parādīt, ka viņi ir līdzvainīgi (varbūt pat maķenīt līdzvainīgāki) valstī notiekošajā.

atpalikusī valsts iestāde

Dažas nedēļas atpakaļ iesniedzām dokumentus Jūrmalas nodaļas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (ceru, ka pareizi nosaucu pasu devējus), lai pirmsskolas vecuma bērnam uztaisītu pasi. Nekas jau īpašs- diezgan daudzi šādam procesam ir gājuši cauri. Nezinu kā pērējiem gāja, bet mums bija mazs, nepatīkams starpgadījums.
Laicīgi pasūtinot pasi, saņemam kvīti par valsts nodevas samaksāšanu- Ls1. Summa nemaz nav liela, es pat teiktu –simboliska. Es, paradis maksāt visus rēķinus ar internetbankas palīdzību, arī šo lapiņu ar latiņu, samaksāju caur internetu. Samaksāju un neliekos ne zinis, jo saistības no mūsu puses ir izpildītas. Tagad gaidām, kad saistības izpildīs augstākminētā iestāde. Pienāk iepriekš noteiktais datums, kad varam doties pēc bērna pases.
Un te arī parādās starpgadījums- mums prasa kvīti! Uz nedaudz apjukušo atbildi, ka nauda jau pāris nedēļas atpakaļ jau samaksāta internetbankā (kur apzīmogotas kvītis neizsniedz), netiek klapēts ar ausīm. Viņiem redz neesot internets (?!) un nekādu samaksu viņi nevar novērot. Vajagot kvīti! Lai izprintējot maksājumu un ejot uz banku pēc štempeļa. O, skan diezgan jauki- dēļ viena lata veikt papildus soda apli pa iestādēm. Ieraugot mūsu saskābušās sejas (kurš gan justos laimīgs, ja uzzinātu, ka brauciens ir bijis veltīgs un tuvākajās dienās ir jāveic tāds pats brauciens, pluss vēl jāapciemo banka) iestādījuma darbiniece piedāvāja grandiozu plānu- lai noejot stāvu zemāk un samaksājot ‘’ Latvijas Pasts’’ nodaļā vēlreiz latu, tur uzreiz saņemšot pretī kvīti. Štrunts ar otru latu, bet te jau pamostas princips (un dusmas)- kāpēc man par viņu atpalicību jāmaksā dubultā? Ja viņi nevar sakārtot savu darbu, tā lai klientiem būtu ērti, vai vismaz piekodinātu, ka apmaksājot neizmantot neko jaunāku par 1989.gada tehnoloģijām, tad kāpēc jācieš klientiem?
Beigās jau nekas īpašs nebija- gājiens uz banku pēc izziņas, ka esmu samaksājis Ls1 (bankā jāatstāj komisija- Ls0,2), atkārtots gājiens uz bezinterneta iestādi un beidzot pase rokā.
Ehh, varbūt tomēr vajadzēja samaksāt to papildus latiņu, moš viņiem sanāktu internetam….

Piebilde- starp citu, pase tagad ir no 15 gadiem, ne tā kā agrāk- no 16. Cik ir dzirdēts, tad nezinātājiem (un tādu ir daudz) nākas maksāt sodu, par pases laicīgu neizņemšanu.

droša braukšana- vai un kā?

Gribās atkal parunāt par auto. Precīzāk par autobraucējiem. Vēl precīzāk par autobraucēju nevēlēšanos, nemācēšanu, nesaprašanu… ievērot drošas braukšanas nosacījumus. Gadās jau katram pa kādai kļūdiņai, neuzmanībai vai citādam mazam sīkumam, kas tomēr nav liekams šajā katlā. Šajā katlā es gribētu pavārīties par distances ievērošanu uz autoceļiem.
Tā kā man diezgan bieži sanāk pārvietoties ar automobili, esmu bijis liecinieks diezgan daudz izteiktām pārgalvībām (negribētu teikt stulbībām, bet tas laikam būtu precīzāk) tieši distances neievērošanas dēļ.
Varētu jau likt priekšā daudz dažādus piemērus, bet, tad tas jau būtu cita veida stāsts. Vai varbūt tomēr vienu varētu iepīt, lai aina pilnīgāka un teksts garāks :) ? Te būs:Braucot no Rīgas uz Jūrmalu (pa Jūrmalas šoseju) ievēroju vienu ‘’golfiņu’’, kurš cītīgi turējās priekšā braucošajam ‘’astē’’. Laikam bija vajadzīgs sponsors (ja paļaujas, ka policija stādinātu tikai pirmo), vai vadonis, kas ātrāk aizgādātu uz māju. Abi divi brauca uz apm.120km/h, bet attālums no abām mašīnām bija mazāk kā 2m. Kā pirmais pārkārtojās no trešās joslas uz otro, arī ‘’golfiņš’’ sekoja. Pirmais pārkārtojās uz labo malējo joslu, bet ‘’aste’’ atrada jaunu sponsoru- iesēdās pakaļā uz ļoti īsas pavadiņas. Neko jau tālu nepabrauca, jo priekšā nez no kurienes uzradās auto sabiezinājums un visi draudzīgi samazina ātrumu. Es veiksmīgi braucot nopakaļus, laicīgi iekāpu trešajā joslā un pabraucu garām šim sabiezinājumam (precīzi neatceros, kas tur bija- vai smagie brauca, vai kāds opis ar žiguli). Mierīgi braucot pēkšņi ievēroju, ka golfiņš ir pielipis man aizmugurē. Nevarētu teikt, ka es sapriecājos par iespēju turēt sev aizmugurē potenciālo iebuktētāju. Mēģināju pamainīt joslas, lai nokratītu šo nost, bet nekā- golfiņš neatstājas. Nācās lēnām mest nost gāzi un gaidīt, kad pa blakus joslu garām brauks kāds fiksais. Paldies Dievam ilgi nebija jāgaida- garām ar biezu gāzi brauca jauns upuris un golfs uzreiz bija aiz tā. Lieki piebilst- attālums bija ļoti mazs.
Kāpēc tā jāsēž astē (ar tik mazu attālumu)? Kāds no tā ieguvums? Laikam atbildi zina tikai šādi astē sēdētāji…Tas tā- piemērs iz dzīves.
Bet atgriežoties pie distances ievērošanas- diezgan bieži tiek skaidrots un stāstīts, ka drošas braukšanas viens no pamatprincipiem ir pareiza distances izvēle. Ne par velti saka, ka iebraucot priekšējam autiņam aizmugurē, vainīgs būs aizmugurējais, jo neievēroja distanci. Distancei jābūt lielākai par automašīnas apstāšanās ceļu. Pat ir iedota formula, kas aprēķina drošu apstāšanās ceļu:

Ātrums dalīts ar desmit un dalījums celts kvadrātā.

Piemēram:

Ja automobilis brauc ar ātrumu 50km/h, tad
50:10=5
5²=25m

drošs apstāšanās ceļš būs 25m.

Tas nozīmē, ka distancei jābūt lielākai par 25m. Kā šādu attālumu var uzturēt braucot pilsētā!?
Teorētiski uz papīra var daudz ko sarakstīt, bet dzīvē ir savādāk- ja pat 3m ir starp priekšā braucošo, tad jau divi citi autiņi pamanās iespraukties tur. Un trešais jau stāv (brauc) rindā un rāda pagriezienu, ka ar grib iebraukt tieši manā distancē. Nu ko, pēc noteikumiem man būtu jāveido jauna distance. Tas nozīmē, ielaist distancē atkal kādus trīs ‘’iebraucējus’’. Vai tik nesanāk pēc šāda principa braukt atpakaļ?
It kā jau ir minēts šāds pārkāpums, kā distances neievērošana. Pat sods ir- līdz Ls10 (ja nav mainījies). Tikai nav dzirdēts, ka šādus nedistancētājus ķertu un sodītu. Var jau būt, ka ķer, tikai atsevišķi neuzskaita- iemet kopā pie pārējiem agresīvajiem braucējiem. Noteikumos rakstīts, ka distance jāievēro, sods par pārkāpumu zināms, sekas par noteikumu neievērošanu ar skaidras, tikai izpildīt to visu dzīvē ir diezgan pagrūti…Vai tik nav atkal jāgaida kāda akcija, kas apgaismotu šoferīšus.

Cinevillas nedarbi

Šodien bija ieplānots apmeklēt kinopilsētiņu ‘’Cinevilla’’, kas atrodas Tukuma rajonā, Slampes pagastā- gribējās gan pašu kino placi aplūkot tā teikt ‘’dzīvajā’’ un arī apmeklēt plaši reklamēto gadatirgu ‘’Emīla nedarbi’’, kurš norisinājās tās pašas pilsētiņas tirgus laukumā.
Šo rakstu varētu sadalīt trīs daļās:
1.- ierašanās
Paredzot lielu tautas pieplūdumu, izbraucām tā paagrāk, lai nevajadzētu lauzīt galvu par mašīnas novietošanu un to, ka tirgus placis jau būs izpirkts.
10:30, kad ieradāmies bija ļoti jauks laiks un normāls daudzums publikas- nebija autiņš jānovieto kādā pļavā vai ceļmalā. Autostāvvietā ierādīja vietu, precīzāk paši izvēlējāmies, jo ierādītājs galīgi nepadomāja par to, kā pēcāk varēs tikt ārā. Samaksājām Ls3 no deguna (bērniem līdz sešiem gadiem pa brīvu. Studenti un pensionāri skaitījās pie normāliem cilvēkiem) un devāmies pastaigā pa bruģētajām ieliņām.
2.- uz vietas
Pilsētiņa pati nav pārāk liela un vairākās vietās vēl notiek būvniecība. Ēkas, precīzāk- to fasādes, attēlo tā laika Rīgas pilsētas vaibstus, ko vēl vairāk izceļ reklāmas afišas. Neliels laika mašīnas pieskāriens bija jūtams. Apskatei bija izlikta tā laika tehnika, tikai pārlieku tuvošanās bija liegta- fotografēties gribētājiem nācās tās izmantot tikai kā fonu. Pretēji bija ar vilcienu- lokomotīve tika ekspluatēta pēc pilnas programmas- filmēties un fotografēties gribētāji bija kā mazas skudras, kas apsēdušas milzīgu kāpuru- uz jumta, kabīnē, uz trepēm, pie riteņiem utt.
Žēl, ka lielākā daļa ēku bija slēgtas, lai gan skaidrs, ka uzsvars tomēr ir likts uz ēku ārējo daļu, un iekšpusē nekā redzama nav. Gan jau kādā ēkā bija iespējams izvietot kādu vēsturisku ekspozīciju vai foto izstādi no uzņemšanas laukuma. Būtu bijis interesanti…
Nekas, ja nav nekā iekšpusē, tad var to kompensēt ar ārpusi. Diemžēl ārpusē kompensācijas nebija. Bija reklamēts gadatirgus, bet trūka pašu galveno- pārdevēju. Nē, pārdevēji bija, bet nebija daudz pārdevēju. Vietas, kur novietot savu tirgojamo, būtu pieticis vēl tikpat tirgotājiem. Nedomāju, ka kādam būtu bijis jābaidās par pircēju trūkumu.
Vajag vēl kādu negāciju!? Lūdzu- nebija neviena mediķa. Kāda meitenīte izmežģīja kāju un nebija neviena, kas varētu sniegt kādu palīdzību. Varēja redzēt, kā meitenītes radinieces izmisīgi mēģināja sazvanīt ātros (izdevās diezgan ātri). Arī policiju nekur nevarēja manīt (par to vēlāk). Par tualetēm… khm, kā vienmēr- daudz par maz. Čurātāji veidoja tikpat garu rindu kā biļešu pircēji.
Tā kā mēs bijā agrie atbraucēju un tikpat agrie aizbraucēji, tad bija skaidrs, ka kāds no pasākumiem vai priekšnesumiem mums nespīd. Nekas, visu jau nevar gribēt, ar to rēķinājāmies.
Lai arī gadatirgus sevi neparādīja no labākās puses, pati pilsētiņa radīja patīkamu iespaidu. Turp noteikti vajadzētu aizbraukt, ja ir vēlēšanās apskatīt vietu, kur top kino. Tikai vajag izvēlēties parastu dienu, kad nav paredzētas lielas tautu masas.
3.- aizbraukšana
Šī nu ir tā nodaļa, kur varu iztukšot savu žultspūsli pilnībā! Tādu murgu sen nebiju piedzīvojis. Izbraucot no pašas pilsētiņas uzreiz nokļūstu pamatīgā sastrēgumā (darbdienu rīti uz Vanšu tilta var iet ‘’atpūsties’’). Sastrēgums labu laiku nepavirzījās ne pa metru un tā kādu laiku stāvot, sāk piezagties doma, ka par šejieni neviens nedomā. Nav ne norādījumi, ne norādītāji. Šoferi paši izmisīgi mēģina tikt uz savu mērķi- kurš grib iebraukt, kurš- izbraukt, bet nevienam nekā nesanāk. Izvēlēties citu variantu šajā uzdevumā neviens nepiedāvā- visapkārt ir mašīnas. Ceļam gar abām malām ir novietoti spēkrati, izbraucošā kolonna stiepjas visu grants ceļa garumā (4km) un iebraucošā kolonna tāpat. Nav neviena, kas viņiem pasaka, ka turp ir bezjēdzīgi doties- lai arī vietas stāvlaukumā ir atbrīvojušās, līdz turienei vienkārši nav fiziski aizkļūt. Citi šoferi novietoja savus autiņus ceļa malā, citi sameklēja vietu kādos piebraucamajos ceļos, vēl citi izmantoja kādu pļavu vai tīruma malu, kur ‘’noparkoties’’. Izmantojot izdevību- izsaku līdzjūtību apkārtējo lauku īpašniekiem. Jums ražība kritīsies par 30%. Ne tikai par izbraukātajiem tīrumiem, bet arī par jaunajām takām, ko iemina kinopilsētiņas aplūkotgribētāji.
Vienīgā labā lieta šajā stāvēšanā bija tā, ka varēja atbrīvoties no ieejas biļetēm- ārā braucēji par 3reizes mazāku summu (konkrēti -es) pārdeva savas biļetes iekšā braucējiem. Abiem labi :)
Bet ceļš vēl nav galā- līdz šosejai ir 4km un nebija neviena policista, kas regulētu satiksmi. Šeit gribu izmatot izdevību un pateikt milzīgu HU…tpu- FUI! organizētājiem (ja tādi tur vispār bija). Tā kā nekāda kustība nenotika (nevienā virzienā) sapratu, ka jāiet skatīties kas par desām. Sieva piesēdās pie stūres un es gāju regulēt satiksmi. Burtiski. Pretim braucējiem izskaidroju situāciju, palīdzēju apgriezt autiņu un cilvēki mierīgi aizbrauca (cik nu sastrēgumā var pabraukt) meklēt citu vietu. Tā pamazām, vairāki šādi ‘’satiksmes regulētāji’’ (bija vēl daži šoferi/līdzbraucēji, kas pakoriģēja situāciju) ejot uz priekšu, šauros ”pudeles kaklus” likvidēja un pamazām virzījāmies uz šoseju. Jocīgi bija vērot, ka cilvēki savus braucamrīkus novietojuši gandrīz uz pašas dzelzceļa pārbrauktuves (šo ceļu šķērso dzelzceļa līnija Tukums-Jelgava). Tuvojoties šosejai jocīgie skati turpinājās- katrā virzienā no piebraucamā ceļa bija diezgan gara automašīnu rinda. Laikam atbraukušie nepameta cerību tikt līdz normālai autostāvvietai. (ehh, naivie).
Tiekot uz šosejas un atstājot aiz muguras automašīnu pūzni, varēja mierīgi uzelpot- nobrauktie 4km 85minūtēs prasīja savu daļu nervu šūnas. Mierīgi elpojot, galvā šaudās doma- vai bija vērts braukt uz šo pasākumu? Vai nākamgad apmeklēšu šo gadatirgu(ja rīkotāji nebūs nolinčoti)? Pagaidām varu apgalvot- nē!  

P.S.Bija doma arī ielikt dažas bildītes gan no paša gadatirgus, gan sastrēguma, bet pagaidīšu – varbūt kādam būs izdevušās smukākas bildes. Ja neviens ar bildēm nepieteiksies, tad labošos un salikšu bildītes.