Pensionāru sabiedriskie brīvbraucieni.
Atdevu savu auto servisā un tālāk devos ar sabiedrisko. Tā kā ikdienā man šāds ”prieks” neķer, tad man katrs brauciens ir kā piedzīvojums ar kuru taisni vai prasās padalīties blogā.
Šoreiz sabiedriskajā busā biju nejaušs klausītājs divu pensionētu kundzīšu sarunai. Kamēr acis grāmatā, tikmēr ausis palaistas savā vaļā un klausās ko grib.
Visai sarunai līdzi nesekoju, bet viens fragments ausī iekrita. Proti, viena tante brauc uz veikalu. Uz Kauguriem. Neko jau nevajagot, tikai kefīru. Vienu. Un kāpēc gan neaizbraukt uz otru Jūrmalas galu (no Dzintariem) pēc viena kefīra!
Es saprotu- bezmaksas brauciens. Kad gribu, tad braucu. Kur gribu, tur braucu. Tagad (vasarā) skolnieki izbauda brīvlaiku. Varbūt arī lielais vairums darbaļaužu izbauda atvaļinājumus un sabiedriskajā transportā īsti nevar just tās aizšaus-caur-Jūrmalu-pēc-viena-kefīra tantes.
Bet tomēr. Tomēr man neliekas, ka šāds modelis (bezmaksas braucieni) ir prātīgs. Ne jau tikai no ekonomiskā viedokļa. Tas jau iet uz izšķērdības un izlaidības pusi. Varbūt būtu laiks ieviest noteiktu skaitu bezmaksas braucienus, kurus pašvaldība uzsauc bez maksas? Par pārējiem (ja neiekļaujas skaitā) cilvēks maksā pats pilnu cenu? Tā, lai cilvēki rēķinātu arī to, kas ir bezmaksas.
Nūū, tad jau jūs tur vēl biezie. Pie mums kādreiz sen bija bezmaksas tikai izcilā vecumā, tagad visiem večiem par pusmaksu laikam 16 braucieni (8 reiz turp-atpakaļ) mēnesī, pārējais par pilno, un i tad vajadzīga pilsētnieka karte ar kontu bankā, citādi- nikāā.
Mums laikam ar ko pašvaldību vēlēšanās balsis nopirki, tas arī jānes. Citādi vēlētājs nesapratīs.
Bet derētu. Nezinu vai 16 braucieni, bet kaut kādu kārtību prasītos.
Pilnīgi piekrītu un pievienojos. Patiesībā tas ir pat netaisni pret tiem pensionāriem, kas kautkādu iemeslu dēļ vienkārši nespēj izmantot sabiedrisko, jo sanāk, ka atbalsts nemaz netrāpa grupai, kurai to visvairāk vajag. Ja reiz gribas pabalstīt pensionārus, tad labāk pie pensijas pielikt – varbūt kādam kritiski svarīga ir kāda tablete, nevis brauciens uz tirgu. Bet nu protams – kā populisma līdzeklis bezmaksas sabiedriskais ir ideāls. Un, protams, kā veids, ka sabiedriskā sistēmu, kurā apgrozās baiss piķis padarīt vēl necaurskatāmāku.
Krievijā pirms kāda laika notika “monetizacija ļgot” – doma bija pārvērst visus atvieglojumus naudā, lai katrs pats var izvēlēties kur un kā tērēt. Troksnis bija baigs, kas nozīmē to, ka valsts priekšstats par pakalpojumu apjomu, ko izmanto atvieglojumu saņēmēji ir ļoti miglains, sanāk, ka viss tiek subsidēts, bet totāli nav skaidrs kādā veidā. Neatceros ar ko tas beidzās.
Manuprāt, koncepts “par velti” pēc būtības ir nepareizs. Tie (un citi) cilvēki nesaprot, kādas milzīgas izmaksas tiek gāztas sab transportā (vismaz Rīgā), ir mazāk motivēti tajā pieklājīgi uzvesties, nesauc policiju, kad iekšā savelkas bomži, reāli tracina tos, kuri maksā 1.2 € par biļeti utt. Jēdzīgākais risinājums, manuprāt, būtu pensionāriem, skolēniem u.c. brīvbiļetniekiem piemērot 10 centu maksu par braucienu. Tas tāpat ir gandrīz par velti, toties atturētu kefīra pircējus no ekskursijām.