Blogi mirst*
Šajā lapā apkopoti visi labākie Latvijas blogi. Šobrīd sarakstā ir 342 blogi, bet šis skaitlis mainās- kāds blogs tiek pielikts un kāds- noņemts.
Šāds ieraksts ir (bija) manā blogu sarakstā, kuru izveidoju dažus gadus atpakaļ, lai būtu vieta, kur apskatīt visus blogos izteikties gribētājus. Tā piebilde par skaita mainību bija vairāk ar domu, ka nāks klāt vēl, jo diezgan daudzi palika nepievienoti — te aizmirsu pievienot, te kāds blogs pats nomira, te īsti negribējās pievienot, jo daži bija pārāk, khm… savdabīgi.
Tā nu tas saraksts dzīvoja savu dzīvi, ik pa laikam to caurstaigāju, bet tad kādu brīdi to neizmantoju, tik izskrēju cauri literatūras blogiem. Līdz vienu dienu nolēmu, ka jāveic tīrīšana, lai dažus neaktīvos izņemtu no saraksta. Dažus… aha, kā tad! Bija 342, palika 134. Un pat no palikušajiem varētu vēl daždesmit izdzēst, jo pa visu gadu ir viens vai daži ieraksti.
Iestarpinu jautājumu — nez kā izskatītos vietējās blogāres ierakstu izmaiņas par pēdējiem gadiem?
Protams, tas viss ir normāls process — kādam ir doma izteikties, bet ar laiku pāriet. Vēl kādam blogs ir vajadzīgs tik pirms vēlēšanām. Vēl kādam apnika vai mainījās dzīves plāni. Vēl kādam labāk iepatikās izteikties soctīklos.
Par pēdējo ir skaidrs — šobrīd ir tik daudz platformu, kur izteikties, ka blogiem, kas pamatā ir garo teikumu standarts, neatliek laika. Un ne tik daudz laika blogeriem izteikties, cik pārējiem laika lasīt. Un komentēt. Par pēdējo runājot — jau kādu laiku modē ir komentēt ne blogā, bet soctīklos, kur ieliktas saite uz rakstu. It kā var saprast — lasītājam ērtāk izteikties savā vidē un nav jāreģistrējas blogā. Arī rakstītājam nav jārevidē komentāri — kas pie spama, kas atbildams, kas nav reģistrējies vai ielogojies. Tiesa, normālu sarunu zem rakstiena šādi neiespējami uzturēt, jo tā tur vienkārši nav — katrā soctīklā savas atbildes, savi komentētāji, sava kārtība. Līdz ar to blogā neizveidojas saite ar lasītāju, kas dažiem nokauj iedvesmu rakstīt.
Varētu jau paspekulēt ar nākotnes prognozēm un teikt, ka gan jau drīz vien pāries soctīklu mode un cilvēki atgriezīsies pie saviem blogiem vai kādas nebūt blogveidīgas platformas, komūnas. Daļai gan būs jāiespringst, lai atcerētos paroles un lietotājvārdus, bet vismaz nevajadzēs iepirkt domēnus. Protams, daļa jau būs savus domēnus pametusi (atceramies to brīdi, kad atļāva domēnos lietot personvārdus? Vairums kā traki metās aizņemt savus vārdus, lai… jā, kāpēc gan vajadzētu domēnu ar savu vārdu, ja tas nav domāts blogam? Nez, kur tagad ir visi uldis.lv, liene.lv, raimonds.lv vai kazimirs.lv?). Vai arī parādīs jauni soctīkli, kur izteikties garāk, uzrunāt vairāk un vēl krāšņāk par esošajiem. Un blogi atkal mirs.
Var jau būt, ka tos blogus vairs nemaz nevajag? Vecs un noiets etaps. Rakstāmmašīna. Kam gan interesē tie garie teikumi, ja ir visapkārt ir tik daudz pašpietiekamu virsrakstu, attēlu, video. Un kāpēc lasīt par kādu grāmatu, filmu vai jaunu mobilo tālruni, ja var ātri pajautāt citiem kādu grāmatu lasīt, kādu filmu skatīties vai kādu tālruni pirkt. Lasīt, domāt, diskutēt ir ilgi, bet internets kļuvis pārāk ātrs.
* Ne nu mirst, ne nu kā. Tik skaļāk pagriezts virsraksts. Par blogu miršanu jau runā no tā laika, kad tie parādījās (10-15 gadus atpakaļ). Un katru reizi tam nav nekāda saturīga iemesla. Vienkārša blogāres aktivitātes viļņošanās.
Cerams manu neizdzēsi un atstāji? Retāk sanāk ierakstus veikt, bet uzticīga savam Puķuzirnim. Patīk tā blogvide. Vieta kur atvilkt elpu un parunāt ar sevi vismaz, kad ātris socvides temps un esošās dominējošās tēmas ir līdz kaklam.
Atstāju visus, kuri pēdējā gada laikāa ir ierakstījuši vismaz vienu ierakstu.
Jā, tās soctīklu tēmas man bieži vien ir tik tālas un netveramas, ka labāk vāros te, pats savā sulā :)
A kur mans? Jau kopš 2007. gada arī joprojām laiku pa laikam “gaisā”.
Hmm, nezinu gan. Varbūt biji kādā garākā pauzē un es tieši tad Tevi novērtēju kā neaktīvu?
Atlikšu atpakaļ.
Nu, laiku pa laikam kaut ko mēdzu iepļupināt. Ja jau reiz vēl joprojām mans domēns ir dzīvs…
Tikko atvēru savu – atklāju, ka esmu pārtraucis rakstīt jau 2016. gadā. Pēc tam vēl viens klips ielikts. Nav jau tā, ka nebūtu nekā, ko teikt. Nav jau arī tā, ka vispār nebūtu laika. Bet kaut kā nav vairs vēlēšanās. Filmu recenzijas gan turpināju rakstīt, vēl tagad retu reizi kaut ko uzcepu, bet tas aizgāja domubiedru grupās agrāk Draugos, tagad feisbūkā. Ir gan viena ideja: dzīvokļa remonta dokumentācija no grausta līdz konfektei, bet neesmu pārliecināts, ka saņemšos.
Tā dzīvokļa remonta dokumenēšana varētu būt interesanta lieta gan citiem, gan pašam (vēlāk būs uz ko atskatīties un pameklēt kļūdas :)).